HP kompīši

Kamēr visi cītīgi apspriež HP mobilās stratēģijas pāragro nāvi un tai rezultējošo TouchPad izpārdošanu par smieklīgi mazu ciparu, mani vairāk interesē otrais paziņojums – kompīšu biznesa pārdošana.

Ja atmiņa neviļ, ar IBM toreiz viss bija skaidrs diezgan ātri – personālo datoru biznesu pērk ķīnieši. HP pagaidām ir tikai paziņojis, ka tas tiks pārdots. Un kā izrādās, šis kumoss ir pārāk liels, lai to norītu veselu. Laiki arī ir mainījušies – IBM un Lenovo darījuma laikā nebija ne netbuku, ne tablešu (vismaz Apple iPad līdzīgā izpildījumā). Labi, HP portfolio ir netbuki, bet lielos vilcienos tie ir tie paši datori, tikai mazāki. Ja man būtu jāizvēlas starp netbuku un tableti, šobrīd es ņemtu otro.

Ne velti klīst runas par personālā datora ēras norietu. Kad IBM paziņoja par PC biznesa pārdošanu Lenovo, šī vēsts guva plašu rezonansi. Vai necietīs ThinkPad kvalitāte? Vai būs droši pirkt datorus no ķīniešiem? Atgriežamies šodien – HP pieder lielākā PC tirgus daļa, un ziņu par tās pārdošanu aizēno HP tabletes izgāšanās.

Korporatīvajā vidē personālais dators gan jau vēl tik drīz nezudīs, bet mājās tas pamazām kļūst par vakardienas tehnoloģiju. Manuprāt, HP būs grūti pārdot kompīšu biznesu.

SEGA, I am disappoint

Viena no manām skolas laika iecienītākajām spēļu sērijām neapšaubāmi ir Streets of Rage (SoR). Ja atmiņa neviļ, tad pirmoreiz spēlēju otro daļu, vēlāk iznāca trešā un beigu beigās arī tiku pie pirmās. Otrā pie mums laikam bija pieejama angļu valodā, bet pirmā un trešā japāņu valodā (te bija problēmas atbilžu izvēli dialogos).

Spēlēt vienam pašam bija aizraujoši, divatā – vēl aizraujošāk, un vēl lielāks bija mans pārsteigums, kad reiz nejauši aktivizēju Super Axel čītu (par kura esamību neko pirms tam nezināju).

Surprise, surprise, bet izrādās, ka es neesmu vienīgais, kam patīk SoR. Starp šādiem cilvēkiem ir arī tādi, kuriem pašiem ir nepieciešamās prasmes izstrādāt spēles. Tā arī pirms astoņiem gadiem radās Streets of Rage Remake (SorR) projekts (saite nestrādā, bandwidth limit exceeded). Pāris gadus atpakaļ novilku betu, biju patīkami pārsteigts par kvalitāti (iedomājieties Transport Tycoon Deluxe un OpenTTD) un gaidīju gala versiju. Kādu pusgadu atpakaļ vēl paskatījos, vai neesmu neko palaidis garām, bet spēle joprojām bija izstrādes stadijā. Vakar atkal nejauši atcerējos par SorR, un nolēmu pārbaudīt, vai ir kas jauns, taču saņēmu to pašu bandwidth exceeded paziņojumu. OK, ņemam talkā Google cache. Un tik tiešām, ne bez iemesla šļauka ir iztukšota – 3. aprīlī iznāca SorR gala versija.

Pārskrēju pāri lapai, bet neatradu nevienu lejupielādes saiti. Un šajā brīdī iesaistās SEGA. Var jau SEGA saprast – lai gan izstrādātāji apgalvo, ka nav nodarbojušies ar oriģinālo spēļu reverse engineering, un SorR ir bezmaksas, “Streets of Rage” ir SEGA preču zīme, un spraiti ir vairāk kā līdzīgi oriģināliem. Loģiski, ka īsi pēc SorR gala versijas izziņošanas izstrādātāji saņēma takedown notice, un bija spiesti attiecīgi rīkoties.

It kā jau nekas neparasts, bet daži jautājumi paliek neatbildēti (par ko ir cepiens daudzās spēlēm veltītās lapās). No tiem galvenais jau laikam būs šis – kādēļ SEGA astoņus gadus pacietīgi gaidīja, līdz SorR dabūs “final” birku? Principā SorR projektu SEGA varēja jau apturēt sen atpakaļ, jo spēlējamas betas bija pieejamas labu laiku pirms gala versijas. Neticu, ka SEGA nezināja par SorR eksistenci; tā vietā būtu labāk noalgojuši talantus un uztaisījuši telefonā spēlējamu spēli.

Lieki piebilst, ka internetos nekas tāpat vien nepazūd, un spēli var dabūt jūsjauzinātkur.

Apaļa jubileja

Izrādās, ka marta beigās ir apritējuši tieši desmit gadi, kopš iznāca Mac OS X v10.0. Pie OSNews palasījos, ka v10.0 nemaz nebija tik nopulēts, un tādēļ v10.1 pat ir bijusi kā bezmaksas upgrade.

Vairākus gadus atpakaļ pie vecākiem skapī es uzraku tieši ar Mac OS X sākotnējo versiju datējamus laikraksta digital times numurus. Vienā no tiem pirmajā lappusē tieši bija raksts, kā Stīvs Džobss un Apple liek visas likmes uz Mac OS X – izgāšanās gadījumā par Apple mēs varētu aizmirst…

Jau tad šķirstot šo digital times numuru es pie sevis nobrīnījos, kā viens cilvēks ir spējis visu apgriezt kājām gaisā. Un vēl Maikla Della izteicieni

Man gan nav nevienas Apple ierīces, un es pat tīri labi bez tām iztieku, taču tās ierīces, kas man ir un kas šobrīd ir tirgū, pilnīgi noteikti nebūtu tādā veidolā, ja šos desmit gadus Apple neradītu jaunus un inovatīvus produktus (un visi tos nekopētu).

Lai gan es neesmu gluži vienisprātis ar paņēmieniem, kā Apple kontrolē savus produktus, tik un tā cepuri nost Apple priekšā par desmit pagājušajiem un vēl vismaz desmit nākamajiem gadiem ar BREAKING! Apple ražojumiem.

OpenOffice.org vai LibreOffice?

Tieši šāda izvēle man bija jāizdara, kad gandrīz vienlaicīgi tika izlaistas šo abu biroja programmatūras projektu 3.3 versijas. Līdz šim mājās biju lietojis OpenOffice.org.

Ļaunais Oracle apēda SUN, un sākās liela neziņa par līdz šim SUN paspārnē bijušo brīvās programmatūras projektu nākotni, it sevišķi pēc “skābekļa nogriešanas” OpenSolaris projektam. Tā nu kā sēnes pēc lietus saradās dažādi šo projektu atzari – OpenIndiana, MariaDB, Drizzle un LibreOffice…

Jāsaka, nebija jau arī tā, ka visi bija dikti apmierināti ar OpenOffice.org ieturēto kursu SUN laikos. Go-oo bija visspilgtākais piemērs SUN attiecībām ar trešo pušu izstrādātājiem, nerealizējot dažādas viņu piedāvātās idejas.

Galu galā uzliku tomēr LibreOffice. Pirmais, ko pamanīju, bija iepriekšējās failu un programmu ikonas. Laikam jaunākās, tāpat kā “OpenOffice.org” nosaukums, pieder Oracle un nedrīkst tikt izmantots (līdzīgi kā Mozilla Firefox un GNU IceCat). Taču nekas, 3.3.1 versijā jau it kā būšot jaunās, savējās LibreOffice ikonas.

LibreOffice pāris reizes arī nobeidzās ar kļūdu, bet to es saistu ar Go-oo Novell saknēm.

Nedaudz palapoju LibreOffice Wiki un e-pasta listes, entuziasms tur ir paliels, un es dikti ceru, ka tas nenoplaks.

Latgalīte

Tikko DB izlasīju rakstu par pirātismu. Liels bija mans izbrīns, ka Latgalītē joprojām tirgojot pirātisku programmatūru. Nu nespēju savā galvā sazīmēt, ka programmatūru uzstādīt protošs cilvēks 2011. gadā brauktu pēc tās uz Latgalīti.

Pirms desmit un vairāk gadiem diskus varēja nopirkt visur (un publiski). Manuprāt, šodien, ja ne policijai, tad vismaz Latvijā pieejamajai platajai Interneta šļaukai sen jau vajadzēja evolūcijas ceļā šādu nelegālās programmatūras ieguves veidu izskaust.