Tas ir vienkārši ārprāts, bet sākumā neliels ievads.

Daudzi man ir vaicājuši, vai nav bail braukt ar velosipēdu pa ielu vai šoseju. Nav. A kā ir, kad fūre iet garām? Fūre parasti apdzen ar lielu intervālu (lielāku nekā vieglie). Īstenie kretīni ir autobusu šoferi – tie ir pieraduši braukt ļoti tuvu braucamās daļas malai un arī apdzen ļoti tuvu velosipēdistam.

Braucamā daļa ir paredzamāka nekā ietve – tur ir viens princips, tu brauc ar velosipēdu, un auto tevi apdzen. Savukārt uz ietves priekšroka ir gājējam, jābrauc ir lēni un pastāvīgi jāuzmanās no jocīgiem gājēju manevriem (180° ir normāls pasākums uz ietves).

Sāpīgais temats ir veloceliņš. Pa to man ir iespēja braukt pavasarī un rudenī, jo Rīgas-Jūrmalas veloceliņš tajos laika periodos ir optimālākais maršruts uz darbu un atpakaļ. Briesmīgs jau tas ir – nelīdzens un bedrains, daudzviet trūkst marķējums, bet vislielākais trūkums (un tāds ir lielākajai daļai veloceliņu) ir tas, ka veloceliņš ir daļa no ietves.

Es cienu gājējus uz ietves un, protams, sagaidu, ka viņi ciena arī mani uz veloceliņa. Tā, izslēdzam naivety mode. Geez, kādi auni var būt gājēji (novērojumi balstīti, braucot pa Rīga-Jūrmala veloceliņu). Sūds ar posmiem, kur nav novilkta līnija starp gājējiem un velosipēdistiem. Tur es toleranti visus apbraucu. Toties totāli apnicis ir bremzēt un saukt, lai atbrīvo ceļu vietās, kur veloceliņš ir marķēts. Ķīpsala ir it īpaši pilna ar šādiem idiotiem. Izkāpj no sabtransa pieturā un pa taisno pāri velo celiņam. Neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Jābrauc kā slaloma trasē. Esmu jau sācis apsvērt teoriju, ka visi viņi dzīvo Olimpijā un nāk uz veloceliņa svaigu gaisu paelpot.

Skumji, bet agri vai vēlu notiks traģēdija. Velosipēdistu skaits tikai pieaug. Es arī zinu, cik smagas sekas var būt velosipēdista un gājēja sadursmei. Ja nezināt, palasiet sākumu intervijai ar Cimdiņu ģimeni. Velosipēdisti, tāpat kā autovadītāji, ir dažādi – pārgalvīgi, principāli, neuzmanīgi. Tāpēc gājēj, neej pa veloceliņu, un, šķērsojot to, paskaties abos virzienos. Velosipēds, tāpat kā vilciens ziemā, ir kluss.

Tās nav arī tikai velosipēdistu un gājēju attiecības. Liela daļa atbildības ir jāuzņemas pilsētplānotājiem, kuri rada šādus riskus. Ja 75% ietves aizņem veloceliņš, bet trīs draugiem gribas lēni pastaigājoties papļāpāt, un vēl samainīties ar pretim nākošo tēti ar bērnu ratiņiem, tad izdarīt to uz 25% ietves nu nekādi nav iespējams. Vēl absurds ir ļaut blakus veloceliņam novietot automašīnas. Tā kā filmās – tiek atvērtas auto durvis, un tajās ar lielu ātrumu ieskrien velosipēdists. Smieklīgi? Nē.

Es ļoti vēlos, lai topošā veloceliņu standarta ievērošana būtu ne tikai rekomendācija, bet gan obligāta prasība jaunu veloceliņu izbūvē un esošo pārbūvē, jo pagaidām šķiet, ka veloceliņus ir veidojuši cilvēki, kuri paši ar velosipēdu ikdienā nemaz nebrauc. Kamēr nav pienākusi skaistā nākotne – cienām viens otru!

Un pašās beigās ieteikums. Vēlies lielāku respektu uz ietves un veloceliņa? Nopērc ķiveri! Un vēl uzvelc saulesbrilles (tad respektam vēl +5 klāt). Nopietni! Strādā!