Android 5.1 sistēmas atjauninājums

Pacan skazal, pacan sdelal

Šodien beidzot arī es dabūju.

Bet vispār ir viena tīri organizatoriska lieta, ko Apple dara ļoti labi, bet Google ir krietni kur pielikt – pateikt, ka šodien vai tajā un tajā datumā būs tas un tas, un ņemt un piegādāt.

Protams, tas neattiecas uz pilnīgi visu, bet uz Android nu noteikti, turklāt uz Nexus ierīcēm, pār kurām Google teorētiski vajadzētu būt pilnīgai teikšanai, līdzīgi kā Apple pār iPhone.

Manā rīcībā ir Nexus 4, un es ar nepacietību gaidīju Android 5.1 pāris būtisku, 5.0 versijā trūkstošu lietu dēļ. Piemēram, ar skaļuma regulēšanas taustiņiem nebija iespējams tālruni pārslēgt pilnīga klusuma režīmā, zemākais iespējamais bija tikai vibrozvana režīms.

Tā nu gribot negribot ar nedaudz paaugstinātu interesi pasekoju Android 5.1 ziņām, un tas nebija tā, ka “mēs pie tā strādājam, un būs aptuveni tad un tad”. Būtībā Android 5.1 uzradās no zila gaisa 3. februārī: Āzijā uz Android One telefoniem. 9. martā Android 5.1 tika izziņots jau pavisam oficiāli. Tad šī pusotra mēneša laikā jaunāko Android versiju sāka saņemt viena Nexus ierīce pēc otras. Kā jau minēju, mans Nexus 4 priekpilno paziņojumu saņēma šodien, vēlāk nekā daži Motorola viedtālruņi un Google Play Edition ierīces. Kas ir vēl sliktāk – jaunākā Nexus planšete – Nexus 9 Android 5.1 vēl joprojām nav saņēmusi.

Android tiek pārmesta versiju fragmentācija, un savukārt aizstāvji saka, ka Google spēkos nav piespiest ražotājus atjaunināt savu ierīču arsenālu līdz jaunākajai Android versijai. Taču šajā gadījumā Google pati rāda ļoti sliktu piemēru.

Wayward Souls

Wayward Souls

Grūtā un vienlaicīgi arī augstu novērtētā tālruņspēlīte, kuru uzsākot, arī es kādu laiku nespēju tikt galā pat ar pirmo dungeon, šķiet, ir pievārēta. Viss ar visiem ir iziets, visi uzlabojumi ir nopirkti, visi sasniegumi ir iegūti, un laikam arī visas 224? cepures ir salasītas, ieskaitot šo eksemplāru:

The Endless Crown

Uzziņai: 100. līmenis, vairāk kā piecas stundas tīrā spēles laika un 19K naudas, kā arī ļoti daudz noslepkavotu briesmoņu.

 

Šobrīd joprojām esmu tajā pašā Endless Shadow dungeon, un ja vien neizdarīšu kaut ko patiesi muļķīgu vai speciāli nepadošos, šis piedzīvojums tik tiešām varētu ievilkties mūžīgi.

Vai turpināt?

Četras dzīvības atjaunošanas dziras nevedina uz drīzu nobeigumu.

 

Wayward Souls piemīt augsts replay value, un lai gan tas, kā redzams, ar laiku arī var beigties, spēlīte tik un tā ilgi nodrošināja kvalitatīvu laika īsināšanas materiālu. Turklāt, tā kā Wayward Souls es savā īpašumā ieguvu ar krietnu atlaidi – šķiet par diviem ASV dolāriem, absolūti nevaru sūdzēties.

Ko spēlēt tālāk? Šķiet, beidzot būs jānopērk Monument Valley papildu astoņi līmeņi, jo to spēlīti es izspēlēju vienā elpas vilcienā – absolūta konfekte! Pēc tam? Grūti teikt, jo esmu ļoti piekasīgs. Spēles ar IAP kaut kādai spēles iekšējās valūtas papildināšanai ignorēju, jo tipiski šī ir nevis spēlīte, bet gan ļoti atstrādāts naudas slaukšanas mehānisms, kur kādā brīdī spēlētājam ir jāizvēlas: sākt tērēt īstu naudu virtuālu labumiņu iegādei vai nopūsties un mest to lietu pie malas. Turklāt tieši otrais variants ir pareizais, jo spēlīte vieglāka nekļūst – pieaug tikai tēriņi. Tāpēc labāk ir nopirkt kaut ko kvalitatīvu, vai arī atrast bezmaksas un kvalitatīvu, piemēram, Pixel Dungeon.

Update: 200. līmenī neko nedeva, tāpēc beidzot padevos!

Nekas šajā pasaulē nav noteikts, izņemot nāvi un nodokļus.

Nabaga Ebija, toties kas par statiem!

 

Kājā šaušanas meistari

Uzrakstīšu šo to par Krieviju. Zināms, ka par lomu Ukrainas notikumos pēdējā pusotra gada laikā ASV, ES un vēl citas valstis, ieskaitot Austrāliju un Japānu, pret Krieviju ir ieviesušas dažāda veida sankcijas – sīkāk par tām var palasīt pie Navaļnija.

Krievija atbildi parādā nepalika – ieviesa pārtikas produktu importa aizliegumu, kas šobrīd itin labi palīdz augt inflācijai. Skaidrs, ka šīs sankcijas kaitē vairāk pašiem nekā Rietumiem, un varētu šķist, ka jebkādi nākamie soļi būtu pārdomātāki un tālredzīgāki, bet nē – uz okupācijas gadadienu ir aktualizējies Krimas jautājums.

Vakar izlasīju par jaunu un tikpat tālredzīgu soli kā produktu embargo – neļaut piedalīties valsts iepirkumos tām programmatūras kompānijām, kas nesniedz pakalpojumus Krimā. ASV un ES IT kompānijas tik tiešām nesniedz pakalpojumus Krimā, jo to aizliedz pagājušajā gada decembrī ieviestās sankcijas pret Krimu. Piemēram, Krimā vairs nav pieejami PayPal, Google Play Store, AdWords un AdSense, arī Apple vairs netirgo savu produkciju un ir nobloķējusi Krimā mītošos izstrādātājus.

Un tagad iedomājieties – Microsoft ir jāizdara izvēle starp Krievijas valsts sektora pamešanu un potenciālajām problēmām no ASV un ES par sankciju pārkāpšanu. Es teiktu, ka Krievijas valsts sektorā briest Year of the Linux desktop. Jāiepērk popkorns!

Kevins

Vakar kopā ar bērniem skatījāmies “Viens mājās 2″ un pamanīju, ka kādā epizodē bija Donalds Tramps ar savu joprojām nemainīgo pričeni. Pāris Vikipēdijas rakstos uzzināju, ka tas tik tiešām bija Tramps (lai gan uncredited) un ka Plaza Hotel tajā laikā piederēja tieši viņam.

Nopriecājos par savu vērību, un tad neviļus atcerējos, kādā formātā šo filmu pirmo reizi redzēju es. Šķiet, ka man to VHS kaseti uzdāvināja tieši Ziemassvētkos – tumšs camrip ar izteikti brūnganu nokrāsu un leģendāro aizspiestā deguna dublējumu krievu valodā. GoldStar maģītis un padomju ražojuma televizors. Atpazīt Donaldu Trampu būtu visai grūti.

Bet tas nemaina lietu būtību – pirms 20 gadiem par tiem jokiem es ņirdzu tāpat, kā vakar dīvānā ņirdza mani bērni. Tā dumjā filma taču ir tieši tāda pati!

Kāpēc izgāzās Strītfaiteris?

Labs Polygon raksts par teju 20 gadus veco filmu. Tolaik biju vēl pamatskolēna vecuma puika, un pat man filma šķita meh. Starp citu, arī Mortal Kombat filma bija steaming pile of meadow muffin, ko gan nevarēja teikt par pašām SF un MK spēlēm.

Izrādās, ka Street Fighter filmas vājuma iemesls nebija vien štruntīgs scenārijs. Talkā nāca arī JCVD aizraušanās ar kokaīnu un Kailiju Minogu, Raúl Juliá sliktais veselības stāvoklis, Capcom prasības, ierakstīšanās PG-13 un vēl daudzas citas lietas. Uztaisīt labu filmu no video spēles jau tā ir grūts uzdevums (vai kādam vispār tas ir izdevies?), bet nu šī bija destined to fail.

Būs jānoskatās vēlreiz.