Dark Echo

Redzēt troksni.

Es pat necentīšos aprakstīt spēles gameplay, jo to noteikti labāk dara promo video:

Dark Echo man ļoti patika, jo neko līdzīgu iepriekš nebiju spēlējis. It kā jau nekas revolucionārs – taustīšanās tumsā (gaismā) ar mērķi tikt līdz izejai, taču šī koncepcija ir ļoti labi realizēta. Liela nozīme spēles pievilcībā un atmosfēras nodrošināšanā ir tieši skaņas efektiem​ – ļaunuma tuvošanās, spēles varoņa nāve – kā jau īstā šausmu žanra eksemplārā.

Es tikai nesapratu vienu – vai, pabeidzot visu, spēles varonis aizbēg jeb tomēr bezgalīgais murgs ir tikai noslēdzis kārtējo ciklu?

Hitman Sniper

Nekad iepriekš nebiju spēlējis Hitman franšīzes spēli. Cik noprotu, tad arī Hitman Sniper nav gluži tipiska Hitman spēle – nav nekur jāpārvietojas un tikai jāstrādā ar snaipera šauteni.

Spēlē ir divi līmeņi – liela savrupmāja Melnkalnē (kriminālie Balkāni, LOL) un Nāves ieleja (kaut kāda pamesta rūpnieciska teritorija – visdrīzāk jau ASV). Ja pirmais līmenis atbilst Hitman tematikai, tad otrais ir neraksturīga izdzīvošanas spēle – ne paša aģenta 47, bet gan Bena, kurš ir jāsargā no zombiju uzbrukumiem līdz brīdim, kad saremontē savu busu un tiek prom.

Continue reading

Goo Saga

Šis ir ļoti tipisks platformer – lēkājoša želejas bumba vārdā Goo jāaizved no līmeņa starta līdz finišam. Lielākā daļa līmeņu ir jāpieveic trijos režīmos – ievācot noteiktu skaitu bumbiņu, izdzīvojot un iekļaujoties laika limitā. Par līmeņu pabeigšanu tiek piešķirti kristāli, un par kristāliem var uzlabot dažādas Goo īpašības. Pēc noklusējuma Goo var ieņemt trīs stāvokļus – saplakušu, normālu un piepūstu, un šie stāvokļi dažādi ietekmē Goo ātrumu, lēciena augstumu un manevrējamību. Dažos līmeņos ir jāpieveic boss. Un tas viss tādēļ, ka želejas bumba vēlas noskaidrot savu būtību.

Continue reading