Lifeline

Iespējams, Lifeline spēļu sērija iepatiksies ne kuram katram, taču vismaz pirmo daļu es ieteiktu pamēģināt ikvienam – dodu lielu varbūtību, ka šāda tipa spēli nebūsiet spēlējuši. Un uzsākt spēlēt nav grūti – no spēlētāja tiek sagaidīta tikai lasītprasme angļu vai kādā citā no “lielajām” valodām. Pirkstu veiklība Lifeline spēlēs neko neizšķir.

Spēles gaitā jālasa ir gana daudz, tādā veidā sekojot līdzi spēles varoņa gaitām, un ik pa brīdim ir jāpalīdz pieņemt kādu lēmumu. Būtībā katra Lifeline spēle ir zinātniskās fantastikas darbs ar vairākiem nobeigumiem.

Mani pārsteidza, kā spēles izstrādātāji spēja padarīt pašu tālruni par spēles sastāvdaļu – ziņojumi no spēles varoņa pienāk kā tipiski tālruņa paziņojumi. Respektīvi, spēles varonis kaut ko ilglaicīgi dara, piemēram, šķērso krāteri, un pēc vairākām stundām tev pienāk paziņojums, ka ir ticis galā, un ko nu darīt tālāk – vajag palīdzību. Šis aspekts pamatīgi ievelk spēlē.

Es iegādājos un izspēlēju četras Lifeline spēles, bet vislabāk man patika tieši pirmā – riktīgi labs zinātniskās fantastikas eksemplārs.

Par saturu gan neko nerakstīšu, uzziniet visu paši.

Infinity Loop Premium

Reiz es bez maksas savā īpašumā ieguvu foršu atjautības spēli laika kavēšanai – Infinity Loop Premium, patiesībā tā ik pa brīdim ir pieejama par baltu velti. Spēles uzdevums ir ļoti vienkāršs – rotēt individuālus mozaīkas gabaliņus, līdz visi to gali ir savienoti, un rezultātā izveidojas zīmējums. Apmēram tā:

Tā es bakstīju mozaīku pēc mozaīkas, un tad mani pamazām sāka interesēt atbilde uz jautājumu – ja aprakstā ir minēts, ka Infinity Loop Premium nodrošina 12-14 stundu izpriecu, cik tas ir mozaīku izteiksmē, un vai spēlei ir kaut kāds nobeigums? Īpaši neiespringstot, atbildi uz savu jautājumu es galu galā noskaidroju – kopā ir 432 mozaīkas, un beigas ir šādas:

Google Play Deals apakšreditā es uzzināju, ka šīs spēles ideja patiesībā ir nospiesta no daudz populārākās ∞ Infinity Loop. Pieņemu, Pļavnieki ir pārāk sūra vide oriģinālām idejām, bet es nesūdzos – dāvinātam zirgam zobos neskatās…

Dark Echo

Redzēt troksni.

Es pat necentīšos aprakstīt spēles gameplay, jo to noteikti labāk dara promo video:

Dark Echo man ļoti patika, jo neko līdzīgu iepriekš nebiju spēlējis. It kā jau nekas revolucionārs – taustīšanās tumsā (gaismā) ar mērķi tikt līdz izejai, taču šī koncepcija ir ļoti labi realizēta. Liela nozīme spēles pievilcībā un atmosfēras nodrošināšanā ir tieši skaņas efektiem​ – ļaunuma tuvošanās, spēles varoņa nāve – kā jau īstā šausmu žanra eksemplārā.

Es tikai nesapratu vienu – vai, pabeidzot visu, spēles varonis aizbēg jeb tomēr bezgalīgais murgs ir tikai noslēdzis kārtējo ciklu?

Hitman Sniper

Nekad iepriekš nebiju spēlējis Hitman franšīzes spēli. Cik noprotu, tad arī Hitman Sniper nav gluži tipiska Hitman spēle – nav nekur jāpārvietojas un tikai jāstrādā ar snaipera šauteni.

Spēlē ir divi līmeņi – liela savrupmāja Melnkalnē (kriminālie Balkāni, LOL) un Nāves ieleja (kaut kāda pamesta rūpnieciska teritorija – visdrīzāk jau ASV). Ja pirmais līmenis atbilst Hitman tematikai, tad otrais ir neraksturīga izdzīvošanas spēle – ne paša aģenta 47, bet gan Bena, kurš ir jāsargā no zombiju uzbrukumiem līdz brīdim, kad saremontē savu busu un tiek prom.

Continue reading