Iesākot jauno velo sezonu

Aptuveni no marta sākuma-vidus pamazām atsāku braukt ar velosipēdu. Protams, bija posmi, kad velosipēdu nācās uz laiku likt malā un atkal pārsēsties vilcienā (sniega un mīnusu dēļ), bet pie katras izdevības pedāļus tomēr centos mīt. Šobrīd jau izskatās, ka plusi ir uz palikšanu, un sabiedrisko transportu atkal izmantošu tikai vēlā rudenī vai ziemā.

Kamēr sals un kamēr sniegs, ne tikai ezim ziemas miegs, bet arī īstais brīdis savest kārtībā pašu velosipēdu. Pērn salīdzinoši garā velo sezona un it sevišķi tās izskaņa atspoguļojās meistara veiktajos darbos. Nomainīta ķēde, kasete un šur tur pa kādai trosei – pierastas standarta lietas pie nobrauktiem tūkstošiem kilometru starp apkopēm. Šoreiz nāca klāt arī papildu darbi – meistars mainīja sāls sabojātās V-veida bremzes un reanimēja priekšējo pārslēdzēju, kas pagājušā gada pašās beigās vienkārši pārstāja darboties. Iepriekš nekad nebiju braucis līdz pat decembra izskaņai; tagad saprotu, kādēļ braukšanai ziemā pieredzējušie iesaka izmantot štruntīgāku velosipēdu – tādu, ko nav dikti žēl, jo nenormālais smilšu un sāls apjoms iekļūst visur un dara savu “darbu”. Vispār servisā man deva labu padomu – sagaidīt pirmās lietavas, kuras kaut aizskalos ja ne visu, tad vērā ņemamu daļu sālījuma. Papildus remontam ziemā arī iegādājos dažus apģērba gabalus. Tagad esmu plānāk ģērbts, bet ir tikpat silti.

Pērnās sezonas sākumā klusībā uzstādīju sev mērķi – nobraukt trīs tūkstošus kilometru. Līdz šim vienas sezonas laikā maksimāli bija sanācis noripināt 2765 km, tāpēc 3K nešķita nekas nereāls, vienkārši ir jābrauc ar velosipēdu, kad ir tāda izdevība. No pirmās rindkopas jau var noprast, ka velosipēds primāri man ir transporta līdzeklis – tikt uz darbu un mājās, aizbraukt pie kāda vai kaut kam pakaļ utt. Šādu pārbraucienu attālumi nav lieli, bet, atsakoties no citu veidu transporta, sanāk braukt gandrīz katru dienu – darba dienās noteikti. Jāsaka, pagājušā gada vasara laika apstākļu ziņā dikti nelutināja, bet es tik un tā spītīgi braucu un rezultātā plānu izpildīju ar uzviju – 3511 km! Tā kā velo dators uzskaita arī kopējo laiku, tad varu piebilst, ka šīs distances pievārēšanai man bija nepieciešamas 182 stundas un sešas minūtes jeb nedaudz vairāk par vienu nedēļu. Ja ne velosipēds, tad lauvas tiesu šī laika es būtu pavadījis vilcienā, autobusā vai auto, un šis fakts man tīk pat vairāk nekā plāna izpilde. Vai es varētu sasniegt arī 4K? Iespējams, bet tad, ņemot vērā manus velo braukšanas paradumus, nesanāktu aiziet atvaļinājumā, jo būtu jākrāj kilometri… Un tas vairs nebūtu forši.

Vēl par Krišjāņa Barona ielu

Šodien no DELFI nokļuvu Rīgas pašvaldības laikraksta portālā pie raksta par septiņiem iemesliem, kādēļ jāatjauno Krišjāņa Barona iela. Nevaru nepiekrist, taču sestais punkts gan raisīja izbrīnu:

Barona iela ir īsti akmens džungļi, izņemot nelielo posmu gar Vērmanes dārzu. Un tur neko nevar padarīt, jo pilsētas centrs ir izveidojies jau sen un vērienīga apzaļumošana šeit nav iespējama. Tomēr Barona ielā šajā ziņā vēl var konstatēt neizmantotas rezerves. Runa ir par nelieliem zemes pleķīšiem, kas atrodas galvenokārt pie krustojumiem, piemēram, vietās, kur K. Barona ielu šķērso Bruņinieku, Pērnavas, Ērgļu iela u. c. Kopumā šādas vietas ir deviņas. Tajās paredzēts veikt labiekārtošanas darbus – uzstādīt soliņus, nomainīt celiņu segumu un apgaismojumu, atjaunot apstādījumus. Visur tiks ievērots vienots stils, kas atbilst ielas kopējam veidolam. Šie darbi tiks sākti un pabeigti 2017. gadā.

Ja jau Krišjāņa Barona ielā tik akūti trūkst skvēru, tad kāda mārrutka pēc vajadzēja atļaut nozāģēt ozolu un būvēt namu uz Lāčplēša ielas stūra?

Neuzlabojumi

Mēneša sākumā Dienā lasīju rakstu par Krišjāņa Barona ielas attīstību – būšot bruģis visas ielas garumā, velojoslas ar īpašu segumu, soliņi, puķupodi un citi labumi. Ar auto pa Krišjāņa Barona ielu gan varēšot joprojām braukt, tikai ne ātrāk par 30 km/h un dodot priekšroku riteņbraucējiem (ha!). Rezultātā sagaidāms, ka iela kļūšot pievilcīgāka gājējiem un velosipēdistiem, kas sekmēs mazo veikaliņu un kafejnīcu biznesu, un arī vēl vairāk cilvēkus spiedīs atteikties no privātā transporta un pārsēsties uz sabiedrisko vai braukt ar velosipēdu. Bez ironijas, kaut nu iecerētais izdotos!

Vakar pamanīju uzsāktos darbus. Gan jau visu arī uztaisīs, ieskaitot soliņus un puķupodus. Es tik ļoti ceru, ka par jaunu ieklātais bruģis nedos pretēju efektu – auto skaita palielināšanos un ar velosipēdu neizbraucamus korķus rītos un vakaros. Ja Lāčplēša ielu pieņemam par auto vadītāju kultūras mērinstrumentu, tad neko glaimojošu nevaru teikt – reti kad izdodas nobraukt trīs četrus kvartālus bez vajadzības apbraukt velojoslā novietotu auto. Arī vakar auto vadītāji joprojām spītīgi brauca pa Krišjāņa Barona ielu, ignorējot aizliedzošās ceļa zīmes.

Bet tas tā, centra lietas, centra problēmas. Patiesībā mani kaitina viena cita neizdarība, kas agri vai vēlu var beigties ar negadījumu, turklāt tādu, kurā cietušais var izrādīties bērns. Continue reading

Nervozais krustojums

Skatos, TVNET nopublicējuši rakstu ar video par Citadeles un Muitas ielas krustojumu. Teikšu, haoss tur jau ir gadiem, un nekas lietas labā netiek darīts. Reiz pat minoties mājup prātoju, ka derētu beidzot iegādāties GoPro tieši šī krustojuma filmēšanai un pēcākai labāko momentu kompilācijas ievietošanai YouTube. Piemēram, pirms diviem gadiem pēc nelielas konfliktsituācijas kāds iekarsis autovadītājs solījās mani atrast un atpizģīt, bet šogad cēlu velosipēdu plecā un šķērsoju ielu kājām, jo auto viens aiz otra bija sastājušies tik cieši, ka pat gribot nebija iespējams izbraukt.

Esmu tur daudzkārt braucis arī ar auto, un saprotu situāciju arī no autovadītāja skatpunkta. Visas šīs jezgas galvenais cēlonis ir īsais Citadeles ielas posms no krustojuma līdz pagriezienam uz Krišjāņa Valdemāra ielu, kā arī šī pagrieziena zemā caurlaidība. Piebildīšu, ka autovadītāju problēmas nav gājēju un velosipēdistu problēmas, un pie “zaļā” gājējiem un velosipēdistiem ir jāspēj bez lavierēšanas šķērsot brauktuvi. Domāju, pāris nedēļas intensīva Ceļu policijas audzinošā darba nāktu par labu visiem, jo CP tik tiešām tur ir ļoti reti. Kas zina, varbūt visiem ievērojot ceļu satiksmes noteikumus, haoss krustojumā atrisināsies pats no sevis? Nav jau mēģināts!