Vēl par Krišjāņa Barona ielu

Šodien no DELFI nokļuvu Rīgas pašvaldības laikraksta portālā pie raksta par septiņiem iemesliem, kādēļ jāatjauno Krišjāņa Barona iela. Nevaru nepiekrist, taču sestais punkts gan raisīja izbrīnu:

Barona iela ir īsti akmens džungļi, izņemot nelielo posmu gar Vērmanes dārzu. Un tur neko nevar padarīt, jo pilsētas centrs ir izveidojies jau sen un vērienīga apzaļumošana šeit nav iespējama. Tomēr Barona ielā šajā ziņā vēl var konstatēt neizmantotas rezerves. Runa ir par nelieliem zemes pleķīšiem, kas atrodas galvenokārt pie krustojumiem, piemēram, vietās, kur K. Barona ielu šķērso Bruņinieku, Pērnavas, Ērgļu iela u. c. Kopumā šādas vietas ir deviņas. Tajās paredzēts veikt labiekārtošanas darbus – uzstādīt soliņus, nomainīt celiņu segumu un apgaismojumu, atjaunot apstādījumus. Visur tiks ievērots vienots stils, kas atbilst ielas kopējam veidolam. Šie darbi tiks sākti un pabeigti 2017. gadā.

Ja jau Krišjāņa Barona ielā tik akūti trūkst skvēru, tad kāda mārrutka pēc vajadzēja atļaut nozāģēt ozolu un būvēt namu uz Lāčplēša ielas stūra?

Neuzlabojumi

Mēneša sākumā Dienā lasīju rakstu par Krišjāņa Barona ielas attīstību – būšot bruģis visas ielas garumā, velojoslas ar īpašu segumu, soliņi, puķupodi un citi labumi. Ar auto pa Krišjāņa Barona ielu gan varēšot joprojām braukt, tikai ne ātrāk par 30 km/h un dodot priekšroku riteņbraucējiem (ha!). Rezultātā sagaidāms, ka iela kļūšot pievilcīgāka gājējiem un velosipēdistiem, kas sekmēs mazo veikaliņu un kafejnīcu biznesu, un arī vēl vairāk cilvēkus spiedīs atteikties no privātā transporta un pārsēsties uz sabiedrisko vai braukt ar velosipēdu. Bez ironijas, kaut nu iecerētais izdotos!

Vakar pamanīju uzsāktos darbus. Gan jau visu arī uztaisīs, ieskaitot soliņus un puķupodus. Es tik ļoti ceru, ka par jaunu ieklātais bruģis nedos pretēju efektu – auto skaita palielināšanos un ar velosipēdu neizbraucamus korķus rītos un vakaros. Ja Lāčplēša ielu pieņemam par auto vadītāju kultūras mērinstrumentu, tad neko glaimojošu nevaru teikt – reti kad izdodas nobraukt trīs četrus kvartālus bez vajadzības apbraukt velojoslā novietotu auto. Arī vakar auto vadītāji joprojām spītīgi brauca pa Krišjāņa Barona ielu, ignorējot aizliedzošās ceļa zīmes.

Bet tas tā, centra lietas, centra problēmas. Patiesībā mani kaitina viena cita neizdarība, kas agri vai vēlu var beigties ar negadījumu, turklāt tādu, kurā cietušais var izrādīties bērns. Continue reading

Nervozais krustojums

Skatos, TVNET nopublicējuši rakstu ar video par Citadeles un Muitas ielas krustojumu. Teikšu, haoss tur jau ir gadiem, un nekas lietas labā netiek darīts. Reiz pat minoties mājup prātoju, ka derētu beidzot iegādāties GoPro tieši šī krustojuma filmēšanai un pēcākai labāko momentu kompilācijas ievietošanai YouTube. Piemēram, pirms diviem gadiem pēc nelielas konfliktsituācijas kāds iekarsis autovadītājs solījās mani atrast un atpizģīt, bet šogad cēlu velosipēdu plecā un šķērsoju ielu kājām, jo auto viens aiz otra bija sastājušies tik cieši, ka pat gribot nebija iespējams izbraukt.

Esmu tur daudzkārt braucis arī ar auto, un saprotu situāciju arī no autovadītāja skatpunkta. Visas šīs jezgas galvenais cēlonis ir īsais Citadeles ielas posms no krustojuma līdz pagriezienam uz Krišjāņa Valdemāra ielu, kā arī šī pagrieziena zemā caurlaidība. Piebildīšu, ka autovadītāju problēmas nav gājēju un velosipēdistu problēmas, un pie “zaļā” gājējiem un velosipēdistiem ir jāspēj bez lavierēšanas šķērsot brauktuvi. Domāju, pāris nedēļas intensīva Ceļu policijas audzinošā darba nāktu par labu visiem, jo CP tik tiešām tur ir ļoti reti. Kas zina, varbūt visiem ievērojot ceļu satiksmes noteikumus, haoss krustojumā atrisināsies pats no sevis? Nav jau mēģināts!