Sen plānots pirkums

Reizi nedēļā es spēlēju florbolu. Neesmu laukuma spēlētājs, bet gan vārtsargs. Šodien pienāca tas brīdis, kad beidzot es iepirku īstu vārtsarga formu! :) OK, gluži ne visu, bet gan pašu nepieciešamāko – bikses, ceļsargus, kreklu un ķiveri (zinu, ka obligāti būs vēl jāpaņem arī nahuiņiks, vēl var paņemt papildus polsterējumam aizsargkreklu, taču čaļiem, ar kuriem es spēlēju, vēl nav tik spēcīgs metiens, līdz ar to aizsargkrekls var vēl pagaidīt, tāpat ir ar cimdiem – citi tos lieto, citi nē, uz jautājuma zīmes paliek arī elkoņsargi).

Pāris bildītes, kā tas viss izskatās dabā (ceļsargi gan ir zem biksēm):

Forma dabā Ķivere dabā

Ja vēl mēs visi regulāri nāktu uz treniņiem, spēlētu kārtīgi pēc noteikumiem, zālē būtu normāli borti un gumijots grīdas segums, aizsargi neskrietu uzbrukumā, pametot vārtsargu vienu, un atsevišķi spēlētāji piestrādātu pie tehnikas… Tad gan viss būtu baigi skaisti! :)

Interesants novērojums

Uz savas ādas esmu izjutis, ka, spēlējot florbolu, laukuma spēlētāji bumbiņu starp kājām biežāk vārtos ir iesit man, nevis koka dummy vārtsargam, un es runāju par metieniem no aptuveni trīs četru metru attāluma, man esot kustībā. Sprauga starp maniem ceļsargiem un dummy “kājstarpes” sprauga izmēros īpaši neatšķiras, arī čaļi laukumā ir vieni un tie paši.