Kevins

Vakar kopā ar bērniem skatījāmies “Viens mājās 2” un pamanīju, ka kādā epizodē bija Donalds Tramps ar savu joprojām nemainīgo pričeni. Pāris Vikipēdijas rakstos uzzināju, ka tas tik tiešām bija Tramps (lai gan uncredited) un ka Plaza Hotel tajā laikā piederēja tieši viņam.

Nopriecājos par savu vērību, un tad neviļus atcerējos, kādā formātā šo filmu pirmo reizi redzēju es. Šķiet, ka man to VHS kaseti uzdāvināja tieši Ziemassvētkos – tumšs camrip ar izteikti brūnganu nokrāsu un leģendāro aizspiestā deguna dublējumu krievu valodā. GoldStar maģītis un padomju ražojuma televizors. Atpazīt Donaldu Trampu būtu visai grūti.

Bet tas nemaina lietu būtību – pirms 20 gadiem par tiem jokiem es ņirdzu tāpat, kā vakar dīvānā ņirdza mani bērni. Tā dumjā filma taču ir tieši tāda pati!

Kāpēc izgāzās Strītfaiteris?

Labs Polygon raksts par teju 20 gadus veco filmu. Tolaik biju vēl pamatskolēna vecuma puika, un pat man filma šķita meh. Starp citu, arī Mortal Kombat filma bija steaming pile of meadow muffin, ko gan nevarēja teikt par pašām SF un MK spēlēm.

Izrādās, ka Street Fighter filmas vājuma iemesls nebija vien štruntīgs scenārijs. Talkā nāca arī JCVD aizraušanās ar kokaīnu un Kailiju Minogu, Raúl Juliá sliktais veselības stāvoklis, Capcom prasības, ierakstīšanās PG-13 un vēl daudzas citas lietas. Uztaisīt labu filmu no video spēles jau tā ir grūts uzdevums (vai kādam vispār tas ir izdevies?), bet nu šī bija destined to fail.

Būs jānoskatās vēlreiz.

Parlaments pret mafiju

Noskatījos Gomorra, filmu par Kamorru.

Reiz braucot mājup, noklausījos radio pārraidi, kurā tika intervēts Roberto Saviano – autors grāmatai, uz kā pamata ir balstīta filma. Dzīvībai izteikto draudu dēļ Roberto Saviano ir pametis Itāliju un atrodas pastāvīgā drošības iestāžu uzraudzībā. Autors intervijā norādīja, ka liela daļa cilvēku (kā spilgts piemērs tika minēti ziemeļeiropieši) nemaz nesaprot, ko nozīmē mafija; šis vārds viņos rosina drīzāk romantiskas sajūtas, nevis bailes.

Nesen pavīdēja arī ziņas, ka saistībā ar Kamorru ir arestēts jau trešais filmas aktieris(!) un mafijā ietilpstošā Kasalesi klana augstu stāvošs biedrs, kurš it kā esot pieminēts arī Saviano grāmatā. Atcerējos arī par Neapoles atkritumu krīzi 2007. gada beigās. Šādi fakti vēl jo vairāk ieintriģēja noskatīties Gomorra.

Filmai tā īsti nav ne sākuma, ne beigu – tā vienkārši ataino Kamorru neilgā laika posmā. Kompensācijas ieslodzīto mafijas biedru ģimenēm, savstarpējā izrēķināšanās, plus vēl narkotikas, ieroči, atkritumu bizness, ekskluzīvā apģērba darināšana – laikam Neapolē un tās apkārtnē nav nekā, kam nebūtu pieskāries mafijas pirksts. Nespēlēsi pēc noteikumiem – zaudēsi visu. Savā ziņā tiešām grūti noticēt, ka valstī ar pietiekami augstu labklājības līmeni pastāv šāda problēma. Turklāt Kamorra nav nebūt vienīgais organizētās noziedzības grupējums Itālijā.

Iesaku noskatīties, kaut vai Skārletas Johansones momenta dēļ.

Bojeviki

Vakar noskatījos ceturto Rambo (baigā gaļa) un Die Hard (to, kurā Brūču Vilis vēl ar matiem uz galvas un ar plikām kājām deso). Ticiet vai nē, esmu epizodiski skatījies pirmo Die Hard vismaz četras reizes, taču no sākuma līdz galam – ne reizi.

Jāpiemin arī pašā pašā vakarā aizraujošā Čehijas un Turcijas spēle, kurā turki pēdējās 15 minūtēs no 0:2 izrāva uzvaru. Vispār intrigas labad varēja jau turku vārtsargs dabūt to noraidījumu ātrāk – nu ļoti gribējās redzēt, kā laukuma spēlētājs stāv vārtos. :)

Guns don’t kill people, death kills people

Lieldienu brīvdienu laikā paspēju noskatīties četras filmas: Maikla Mūra Fahrenheit 9/11 un Bowling for Columbine, kā arī ar šo režisoru nesaistītās Alpha Dog un Crash.

Nezinu, kā ir ar citiem, bet, skatoties Fahrenheit 9/11, man galvā visu laiku skanēja System Of A Down dziesma “B.Y.O.B.” – tieši tādēļ, ka sociāli visneaizsargātie un trūcīgākie jaunieši ir misijā Irākā, nevis kongresmeņu bērni. Vienā ziņā jau žēl amerikāņus, ka šiem tādi idioti ir prezidenta administrācijā, bet no otras puses – paši vien tādu prezidentu ievēlēja, turklāt divas reizes. Arī mūsu karavīri ir Irākā, bet vai mums no tā ir kāds labums? Varbūt aizsūtīsim savus karavīrus vēl piecās misijās uz Tuvajiem Austrumiem un tad beidzot dabūsim kāroto bezvīzu režīmu ar ASV? Lai vai kā, bet visvairāk nošokēja, kā šī Homeland Stupidity politika strādā tieši ASV iekšienē – USA PATRIOT Act, viens, uz pusslodzi strādājošs, policists Oregonas štata piekrastes līnijas apsardzei 100 jūdžu garumā, kā arī pastāvīgā pilsoņu iebiedēšana ar terorisma draudiem, kas noved pie citas Maikla Mūra filmas Bowling for Columbine.

Nezināju, ka amerikāņi tā aizraujas ar šaujamieročiem. Labi, arī kanādieši aizraujas ar šaujamieročiem, taču nenogalina viens otru tādos apjomos, kā to dara amerikāņi. Kaut gan pie kā vēl var novest apstākļi, ka ieroči ir viegli pieejami (dod pat dāvanā, atverot kontu bankā), lodes tirgo lielveikalos, un ziņās stāsta par pastāvīgiem draudiem valstij.

Arī Alpha Dog un Crash katra savā ziņā bija labas filmas. Pirmajā visu laiku pavadīja cerība, ka čalīti nenogalinās, bet periodiski atgādinošie Witness #n subtitri, protams, vēstīja par tuvojošos traģēdiju. Bezjēdzīga nāve, turklāt vēl vairāk ir žēl, ka vēl nesenā pagātnē tas tā patiešām ir noticis. Lai gan Babel man likās spēcīgāka filma, arī Crash bija interesanti izspēlētas vienā ziņā svešu, taču savā starpā saistītu cilvēku savstarpējās attiecības, ko caurvija stereotipi par rasu piederību un pārsteidzīgi lēmumi.