Pirms pāris nedēļām notika ikgadējais Made by Google pasākums, kurā tika prezentēti jaunie Pixel produkti. Kaut arī nevienu no sagaidāmajām Pixel ierīcēm iegādāties neplānoju, šogad pēc trīs gadu pārtraukuma nolēmu to noskatīties tīri ziņkāres vadīts – ko Google liks pretī Microsoft fokusam uz mākslīgo intelektu? Skaidrs, ka mani mazliet arī interesēja jaunie Pixel viedtālruņi, bet es piekrītu viedoklim, ka viedtālruņi aparatūras ziņā ir sasnieguši tādu briedumu, ka patiesi inovatīvas, noderīgas un, galvenais, paliekošas funkcijas ir arvien lielāks retums. Katru gadu ekrāni, kameras un citi parametri kļūst labāki un lielāki, bet tas joprojām ir tavs iepriekšējais viedtālrunis, tikai jaudīgāks un ne tik nobružāts. Patiesībā jau kādu laiku inovācijas ir pārvākušās uz viedtālruņu programmatūras pusi, un spilgts piemērs ir ar mākslīgo intelektu apveltīti automātiskie atbildētāji, maģiskās dzēšgumijas fotoattēlu pēcapstrādē utt.
Ja man ir jāizvēlas šī pasākuma lielākais hailaits, tad tas ir septiņu gadu programmatūras atjauninājumu atbalsts jaunajiem Pixel viedtālruņiem. Sākotnēji šis paziņojums mani tiešām pārsteidza, jo Android ierīces šajā aspektā vienmēr ir krietni atpalikušas no iPhone. Dažas dienas vēlāk gan viss salikās pa plauktiņiem. Drīz Eiropas Savienībā un Kalifornijas štatā stāsies spēkā attiecīgi regula un likums, kuri nostiprina patērētāju right to repair tiesības, un viens no punktiem ir viedierīces rezerves detaļu pieejamība vēl septiņus gadus pēc tās ražošanas pārtraukšanas. Pieļauju, vērā ņemama daļa patērētāju tiešām izmantos iespēju lietot savu viedtālruni septiņus gadus, pāris reizes tik nomainot nokalpojušo akumulatoru pret jaunu. Būtu ļoti neglaimojoši Google, ja daļu no šī laika posma viedtālrunis tiktu pakļauts drošības riskiem neeksistējošu operētājsistēmas atjauninājumu dēļ. Līdz ar to es teiktu, Google kā savu iniciatīvu pasniedza to, ko tāpat piespiedu kārtā nāktos darīt.
Bet ne par to. Ja līdz šim kādu norādam savu dzimtes identitāti biju pamanījis tikai atsevišķos sociālo tīklu profilos, tad tovakar pirmoreiz redzēju, kā to dara kompānija. Es saprotu, ka ar šādu gājienu Google demonstrēja, ka ir mūsdienīga, atvērta un iekļaujoša kompānija, bet izpildījums bija stipri dīvains. Varbūt es palaidu garām to brīdi, bet pasākuma laikā netika nodots vēstījums, kāpēc titros kopā ar konkrētā prezentētāja vārdu un uzvārdu ir iekļauta viņa(-s) dzimtes identitāte, nevis, piemēram, amats, kā tas ir ierasts šādos pasākumos. Made by Google tika translēts globālai auditorijai, un es stipri apšaubu, vai lielākā daļa skatītāju vispār saprata, ko nozīmē “he/him” un “she/her”. Konteksta trūkums bija galvenais iemesls, kādēļ dzimtes identitātes iekļaušana izskatījās tik mākslīgi un lieki. Es arī nemanīju, ka kāds no prezentētājiem neidentificētos ar savu dzimti, līdz ar to nezinošam skatītājam pat nebija iespējas uzdot sev jautājumu, kāpēc sievietei zem vārda ir rakstīts “he/him”? Respektīvi, zinātāji zināja, kas tas ir, bet nezinātāji visdrīzāk koncentrējās uz saturu, un rezultātā dzimtes identitātei bija tāda pati loma kā cirvja kātam zupā.
Bet varbūt Google tā jau dara visus šos pēdējos gadus kopš es neesmu skatījies Made by Google, visiem viss ir skaidrs, un muļķis esmu es.
Atbildēt