KDE 4.2 uz openSUSE 11.1

Vakar tika izlaists KDE 4.2, kas pēc izstrādātāju vārdiem ir pirmā trū relīze visiem “KDE 4 ir sūds, pārgāju uz GNOME vai turos joprojām pie KDE 3.5.x” lietotājiem.

No savas puses gribēju padalīties ar pieredzi, atjauninot pēc noklusējuma openSUSE 11.1 esošo KDE 4.1.3 uz 4.2. Tātad, pa punktiem:

  1. uzinstalēju tīru openSUSE 11.1 no KDE 4 Live CD;
  2. nākamais solis bija atjauninājumu uzstādīšana – izmantojot YaST2, norādīju, ka vēlos instalēt jaunākas versijas tām pakotnēm, kas ir jau manā datorā;
  3. pārstartēju datoru un devos uz openSUSE wiki KDE 4 lapu, kur uzklikšķināju uz openSUSE 11.1 KDE 4.2 One Click Install;
  4. YaST2 pievienoja trīs papildu repozitorijus;
  5. tālāk man tika paziņots, ka ir šādi tādi pakotņu konflikti, ko atrisināju, izvēloties vai nu neinstalēt, vai aizvākt konfliktējošo pakotni;
  6. pamanīju, ka YaST2 papildus KDE 4.2 nezināmu iemeslu dēļ ir izdomājis uzstādīt arī kaudzi ar rūķim raksturīgām pakotnēm, taču šo nejēdzību es atrisināju, izvēloties neinstalēt gnome-desktop, kas automātiski arī aizvāca pārējās atkarīgās pakotnes;
  7. pēc uzstādīšanas procesa pārstartēju datoru un pamanīju, ka uz darbvirsmas nestrādā konteksta izvēlne. Atrisināju, nodzēšot lietotāja KDE 4 iestatījumu direktoriju (pēc noklusējuma ~/.kde4) un par jaunu piesakoties sistēmā;
  8. papildus var arī aizvākt Amarok un digiKam KDE 3 versijas un uzstādīt to KDE 4 versijas (digiKam gan vēl ir Beta/RC stadijā).

Nokia licencēs Qt arī ar LGPL

Wow, šis ir masīvi. Sākot ar 4.5 versiju (nākamā dot relīze), papildus jau komerciālajai licencei un GPL 3.0, Qt būs pieejama arī ar LGPL 2.1 licenci.

Ko tas nozīmē? Ja paskatāmies senā pagātnē, viens no GTK+ un GNOME rašanās iemesliem bija Qt licence – tā konfliktēja ar citām atvērtā koda licencēm, tajā skaitā ar GPL. Vēlāk Trolltech gan pamainīja licencēšanas modeli – proprietary programmatūras izstrādātājiem Qt nācās pirkt, bet atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes mērķiem Qt bija pieejama ar GPL licenci.

Atvērtā pirmkoda komūnā joprojām ir mīti un konfliktējoši uzskati par Qt licenci. Liela daļa aizvien domā, ka Qt nav brīva programmatūra. Citi pārmet, ka pašreizējais duālais licencēšanas modelis ir neefektīvs – tā vietā, lai proprietary programmatūras izstrādātāji no Nokia pirktu Qt licenci, tie izvēlas GTK+, kas ir pieejama ar LGPL licenci, ļaujot bez papildu ieguldījumiem rakstīt slēgta koda programmatūru GNU/Linux platformai. Šādā situācijā ieguvēja ir GNOME – nevar nekādi noliegt, ka ar GTK+ rakstīta programmatūra labāk iederas tieši šajā darbvirsmas vidē.

Personīgi man nebija nekādu iebildumu pret duālo licencēšanas modeli, jo nauda palīdz finansēt tālāku Qt attīstību. Nevar noliegt, ka Qt tehniskā ziņā ir pārāka rīkkopa. Šie naudas līdzekļi nonāk arī KDE projektam – reti kad Trolltech (tagad Nokia sastāvā ietilpstošā Qt Software) nebija dažādu konferenču un kodēšanas sprintu sponsoru sarakstā.

Protams, ideālā pasaulē (kā to redz RMS), visi izmantotu GPL, un programmatūra būtu patiesi brīva, taču pašlaik situācija ne tuvu nav tāda (un diez vai tuvākajā nākotnē kardināli mainīsies). Daudzos gadījumos tīra GPL šodien drīzāk ir kā ierobežojošs, nevis akselerējošs faktors. Lielisks piemērs ir ISV skaits, kas raksta programmatūru KDE un GNOME darbvirsmas vidēm. Man nav precīzu skaitļu, taču es droši varu apgalvot, ka GNOME tas ir ar kārtu lielāks.

Qt ar LGPL licenci nostādīs GNOME un KDE vienādās pozīcijās. Arī daudzu distributīvu izstrādātāji varēs atkal izvērtēt, vai uzsvaru likt uz GNOME, vai tomēr KDE. Šis faktors arī ir svarīgs – GNU/Linux aizvien vairāk tiek pārdots kopā ar jauniem datoriem, un vairums šādu datoru nopirkušo arī izmanto to, kas viņiem ir dots. Lūk, piemērs – ja Dell noslēgs līgumu ar kādu ISV par kādas papildu proprietary utilītas izveidi Ubuntu distributīvam, ko Dell tirgo kopā ar saviem datoriem, diez vai šis ISV rakstīs šo programmu, izmantojot KDE un Qt bibliotēkas, rezultātā sataisot normālu dependency hell.

Un kas viņu zin, varbūt GNOME beidzot tiks pārrakstīta, izmantojot Qt. 😛

Gekons

Hehe, izrādās, ka openSUSE 11.0 ne tikai labi izskatās, bet arī labs lietošanā! Manuprāt, pat labāks nekā Kubuntu.

Šādas tādas piezīmes:

  • pāreja uz LZMA datu kompresijas algoritma izmantošanu RPM pakotņu veidošanā ir atmaksājusies simtprocentīgi – operētājsistēmas un atjauninājumu uzstādīšanas process ir patiešām ātrs, turklāt paši atjauninājumi ir kļuvuši mazāki – nav lieki jāgaida, kamēr tie novilksies;
  • KNetworkManager sākotnēji nevarēja pieslēgties manam ar WPA aizsargātajam bezvadu tīklam, taču pēc jauninājumu uzlikšanas un datora pārstartēšanas viss bija kārtībā;
  • neiesaku izmantot pēc noklusējuma iekļauto KDE 4.0.x versiju, bet gan ar One Click Install uzinstalēt KDE 4.1.x;
  • neizdevās ar One Click Install uzinstalēt kodekus, pleijerus, spraudņus utt. no openSUSE-Community.org – YaST2 nespēja atrisināt xine-lib un libxine1 konfliktu; rezultātā nācās vien pašam noņemt “apgraizīto” xine-lib un no Packman repozitorija pa daļām salikt visu nepieciešamo, taču pēc tam viss strādāja kā nākas.

Ekrānšāviņš:

KDE 4.1 RC1 un Kubuntu

Vakar iznāca KDE 4.1 RC1, un Kubuntu bija viens no distributīviem, kas uzreiz jau piedāvāja gatavas paciņas. Liels bija mans pārsteigums, kad es atklāju, ka “Some packages are still compiling.” ir jālasa kā “tu dabūsi nestrādājošu miksli starp Beta 2 un RC1”. Sapratu, ka strādājošs KDE 4.1 man nespīd, un aizgāju gulēt. Šorīt no rīta palaidu maģiskos sudo aptitude update un sudo aptitude dist-upgrade, dabūju duci jaunu paciņu, un darbvirsma jau spēja normāli ielādēties.

Vakar arī atjaunināju WordPress uz 2.6. Tiem, kuri lieto K2 kažociņu, varu pačukstēt, ka sānu slejas moduļus atpakaļ var dabūt, par jaunu saglabājot K2 konfigurāciju, un neeksistējošu Gravatar bildīšu vietā ģenerētos attēlus var redzēt, ja tiek pielaboti pāris failiņi.