Nokia licencēs Qt arī ar LGPL

Wow, šis ir masīvi. Sākot ar 4.5 versiju (nākamā dot relīze), papildus jau komerciālajai licencei un GPL 3.0, Qt būs pieejama arī ar LGPL 2.1 licenci.

Ko tas nozīmē? Ja paskatāmies senā pagātnē, viens no GTK+ un GNOME rašanās iemesliem bija Qt licence – tā konfliktēja ar citām atvērtā koda licencēm, tajā skaitā ar GPL. Vēlāk Trolltech gan pamainīja licencēšanas modeli – proprietary programmatūras izstrādātājiem Qt nācās pirkt, bet atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes mērķiem Qt bija pieejama ar GPL licenci.

Atvērtā pirmkoda komūnā joprojām ir mīti un konfliktējoši uzskati par Qt licenci. Liela daļa aizvien domā, ka Qt nav brīva programmatūra. Citi pārmet, ka pašreizējais duālais licencēšanas modelis ir neefektīvs – tā vietā, lai proprietary programmatūras izstrādātāji no Nokia pirktu Qt licenci, tie izvēlas GTK+, kas ir pieejama ar LGPL licenci, ļaujot bez papildu ieguldījumiem rakstīt slēgta koda programmatūru GNU/Linux platformai. Šādā situācijā ieguvēja ir GNOME – nevar nekādi noliegt, ka ar GTK+ rakstīta programmatūra labāk iederas tieši šajā darbvirsmas vidē.

Personīgi man nebija nekādu iebildumu pret duālo licencēšanas modeli, jo nauda palīdz finansēt tālāku Qt attīstību. Nevar noliegt, ka Qt tehniskā ziņā ir pārāka rīkkopa. Šie naudas līdzekļi nonāk arī KDE projektam – reti kad Trolltech (tagad Nokia sastāvā ietilpstošā Qt Software) nebija dažādu konferenču un kodēšanas sprintu sponsoru sarakstā.

Protams, ideālā pasaulē (kā to redz RMS), visi izmantotu GPL, un programmatūra būtu patiesi brīva, taču pašlaik situācija ne tuvu nav tāda (un diez vai tuvākajā nākotnē kardināli mainīsies). Daudzos gadījumos tīra GPL šodien drīzāk ir kā ierobežojošs, nevis akselerējošs faktors. Lielisks piemērs ir ISV skaits, kas raksta programmatūru KDE un GNOME darbvirsmas vidēm. Man nav precīzu skaitļu, taču es droši varu apgalvot, ka GNOME tas ir ar kārtu lielāks.

Qt ar LGPL licenci nostādīs GNOME un KDE vienādās pozīcijās. Arī daudzu distributīvu izstrādātāji varēs atkal izvērtēt, vai uzsvaru likt uz GNOME, vai tomēr KDE. Šis faktors arī ir svarīgs – GNU/Linux aizvien vairāk tiek pārdots kopā ar jauniem datoriem, un vairums šādu datoru nopirkušo arī izmanto to, kas viņiem ir dots. Lūk, piemērs – ja Dell noslēgs līgumu ar kādu ISV par kādas papildu proprietary utilītas izveidi Ubuntu distributīvam, ko Dell tirgo kopā ar saviem datoriem, diez vai šis ISV rakstīs šo programmu, izmantojot KDE un Qt bibliotēkas, rezultātā sataisot normālu dependency hell.

Un kas viņu zin, varbūt GNOME beidzot tiks pārrakstīta, izmantojot Qt. 😛

Pimp My KDE

Mnja, mazs bērns neatstāj īpaši daudz laika blogošanai… 😛 Anyways, šeit būs mans iepriekš solītais ieraksts.

Lai gan Kubuntu pēc noklusējuma pievieno vanilla KDE šādus tādus labumus (System Settings, pielāgots Kicker utt.), jāatzīst, ka viss nav gluži tik smooth and shiny, kā es to labprāt vēlētos. Arī ar pliku Windows neviens nestrādā.

Pirmkārt, fonti. Bitstream Vera pie 10 punktu izmēra just doesn’t cut it, it sevišķi, ja nošbuka displeja maksimālā izšķirtspēja ir 1024×768 pikseļi – viss liekas gigantisks un lempīgs. Kur dabūt papildu fontus? No Windows partīcijas un Red Hat. Pēc noklusējuma Kubuntu 7.04 nelasa un nemontē NTFS partīcijas, tāpēc pieliku ntfs-config pakotni. Pāris ķekši un pēc datora pārstartēšanas es jau varēju pārlūkot savu Windows partīciju (OK, varēja jau arī nepārstartēt, es tikai esmu pārāk slinks, lai izpildītu vēl pāris komandas). System Settings Appearance sadaļā ir Font Installer modulis, ar kura palīdzību var pievienot papildu fontus – administratora režīmā (lai fonti ir pieejami visiem lietotājiem) atveram Windows partīcijas Windows/Fonts mapi un iegāžam visus fontus. Ilgi nedomājot, gandrīz visur saliku Tahoma ar astoņu punktu izmēru, un skats kļuva daudz labāks.

Otrkārt, ikonas. Lai gan Crystal ir kvalitatīva un konsekventa ikonu tēma, pēdējo četru gadu laikā tā man jau ir paguvusi apnikt. Neilgu laiku atpakaļ Everaldo (Crystal ikonu tēmas autors) publicēja savu jaunāko šedevru Crystal Project, kas, manuprāt, ir ļoti pievilcīga un diezgan pilnīga ikonu tēma. Novilku ikonu arhīvu un, izmantojot System Settings Appearance sadaļas Icons moduli, attiecīgi pievienoju un aktivizēju.

Pēc saviem ieskatiem piekoriģēju arī logu dekorācijas (Plastik) un stilu (Polyester), kā arī izvēlējos nedaudz citu krāsu tēmu.

Patiesībā biju iedomājies, ka, pielāgojot Kubuntu manām vajadzībām, tikšu cauri, neuzstādot nevienu ar GNOME saistītu bibliotēku, taču nekā… Tā kā pat mana portatīvā datora nīkulīgais ATI Mobility Radeon 7500 video adapteris spēj pavilkt Compiz, izdomāju nelaist garām šo izdevību. Lūk, izrādās, ka Compiz nevar iztikt bez GNOME bibliotēkām, jo tā konfigurēšanas rīks ir uzrakstīts, izmantojot GTK+, un pati konfigurācija tiek glabāta gconf. Tā kā viscaur Compiz ir šāda GNOME ietekme, šādas tādas lietas bez manuālas KDE konfigurēšanas nestrādā, piemēram, pēc noklusējuma nestrādāja virtuālo darbvirsmu peidžeris un kuba efekts. Tāpēc peidžerī ir jānorāda, ka mums ir tikai viena virtuāla darbvirsma, un izpildot komandu

gconftool -s /apps/compiz/general/screen0/options/hsize --type int 4

ir jāiestāda, ka ir četras Compiz virtuālās darbvirsmas (kuba skaldnes). Lai strādātu KDE logu dekorācijas, Compiz Configuration programmas Decoration sadaļā ir jānorāda, ka logu dekorators ir kde-window-decorator. Tā kā par specefektiem tagad pilnībā atbild Compiz, ir jāatslēdz KDE efekti, piemēram, “neīstās” izvēlņu ēnas, atstājot tikai Rubberband efektu. Šīs lietas savukārt ir atrodamas System Settings Appearance sadaļas Style moduļa Effects cilnē (atrast nav tik sarežģīti kā skan 🙂 ).

Kā pēdējā (taču ne mazāk svarīgā) lieta ir papildu panelis ekrāna augšējā malā, uz kā ir iznestas manis biežāk izmantoto lietojumprogrammu īsinājumikonas. Panelis parādās, kad uz īsu brīdi peles kursors pieskaras displeja augšējai malai, un pazūd, ja kursors ir nost no paneļa. Manuprāt, ērtāk nekā pārlūkot K Menu.

KDE 4.0 relīzes grafiks

Pamazām sāk iezīmēties jaunās KDE major versijas relīzes termiņi. Protams, nevajag uztvert šo uzmetumu kā plāna beigu versiju, jo, kā redzams, tekstā pirmie vārdi ir “THIS IS A DRAFT“. Šobrīd KDE 4 relīzes grafikā ir ieskicētas trīs betas un divi RC, bet arī tas varētu mainīties, it sevišķi RC skaits. Pirms tam ir arī daži datumi, kad tiks aizliegtas vai sāksies kaut kādas darbības, piemēram, kdelibs API freeze vai lietojamības pārskati.

Patiesībā līdz šim ir jau bijušas trīs developer snapshot relīzes, kas gan nekādā veidā neatspoguļo to, kāds būs gala produkts, toties dod daudz maz stabilu atspēriena punktu savu KDE 3 aplikāciju portēšanai uz jauno KDE 4 platformu.

Nedaudz pārdomu no sērijas “kā būtu, ja būtu“. Pieņemsim, ka KDE 4.0 tomēr tiek izlaists šī gada 23. oktobrī. Feisty Fawn relīzes datums ir šī gada 19. aprīlis. Ņemot vērā Canonical Ltd. stratēģiju laist laukā jaunas Ubuntu versijas ik pēc pusgada, tad tīri teorētiski Kubuntu 7.10 varētu ietvert KDE 4.0. 🙂 Protams, ar nosacījumu, ka arī Ubuntu tiek laists ārā oktobra pēdējā dekādē. Cerīgi tas varētu būt kaut vai tāpēc, ka Feisty Fawn GNOME versija būs 2.18, kas iznāca tikai mēnesi pirms pašas Feisty Fawn relīzes, turklāt izstrādes cikla laikā Herd versijās figurēja GNOME no izstrādes koka (2.17). No otras puses, KDE izstrādātāji varētu vēlēties dažus freeze termiņus pārcelt nedaudz uz priekšu, kas arī ir labi – es domāju, ka neviens nevēlas lietot steigā izstrādātu programmatūru. Un vispār, nav ko iespringt, gan jau pāris dienu laikā pēc KDE 4.0 relīzes saradīsies kaudze pamācību, kā uz Kubuntu uzstādīt jauno KDE! 🙂

GNOME 2.18 pasākums

Ja atskatās uz vakardienu, tā iezīmējās ar GNOME 2.18 un Windows Server 2003 Service Pack 2 relīzēm, kā arī ar zīmīgo π datumu. Enīvei, galvenā vakardienas nagla bija GNOME 2.18 relīzes pasākums, kas pēc kārtas jau ir trešais (bet ne man)! Iepriekšējie pasākumi kaut kādā mistiskā veidā sakrita ar dažādām svarīgām darīšanām, un diemžēl es nekādi nevarēju uz tiem ierasties, bet šoreiz gan, kā par brīnumu, nospīdēja un tiku!

Vakars bija izdevies. No malas varētu šķist, ka šāds pasākums var būt tikai un vienīgi crazy IT party, bet patiesībā (kā es jau iepriekš biju iedomājies) tā bija normāla pasēdēšana pie alus ar interesantiem cilvēkiem. Sarunu tēmas arī bija ļoti dažādas, un es pat zinu, ka par GNOME un atvērtā pirmkoda programmatūru runāju krietni vien mazāk nekā par vispārīgām lietām.

Un jā, apsveicu snpz ar bezvadu tīklenes piedabūšanu strādāt ne caur ж.