Prāga

Pagājušajā nedēļā biju kursos, ko organizēja čehu Microsoft. Dzīvoju piecu zvaigžņu viesnīcā, turpat mācījos, savukārt vakaros devos uz centru. Par mācībām detaļās neizplūdīšu, taču par vakaros pavadīto laiku gan ir ko pastāstīt.

Prāgā jau reiz sanāca pabūt divus gadus atpakaļ, šoreiz centos notvert to, ko pagājušajā reizē palaidu garām.

Pirmkārt, vakariņoju tikai krogos. Iegriezos U Medvídků, U Vejvodů un Orlik. Spiedu uz vietējo virtuvi – zupas (vistas un nūdeļu, kartupeļu, ķiploku), klimpas (kartupeļu un maizes), cepts cūkas stilbs (spēju pieveikt tikai 2/3), plus vēl visu skaloju lejā ar alu.

Otrkārt, pabiju Salvadora Dalī un Alfonsa Muhas darbu izstādēs. Nepretendēju uz mākslas pazinēja statusu, bet savi iespaidi man ir. No Salvadora Dalī darbiem būtībā zināju tikai populārāko – pulksteņus, tagad esmu redzējis krietni vien vairāk. Staigājot pa galeriju, ne brīdi nepameta doma – kā kaut ko tādu var vispār izfantazēt? Savukārt Alfonsa Muhas mākslas darbos visvairāk mani izbrīnīja smalkās detaļas, kā arī viņa spēja satriecoši skaisti uzzīmēt sievieti.

Ar ļoti lielu entuziasmu gāju uz Komunisma muzeju. Esmu bijis Okupācijas muzejā Rīgā (un iesaku ikvienam to apmeklēt), taču bija ļoti interesanti uzzināt par dzīvi Varšavas pakta valstī. Čehu un slovāku vēsture 20. gadsimtā ir bijusi ne mazāk traģiska kā latviešiem – arī viņiem pāri ir gājuši gan nacisti, gan komunisti. Muzejs burtiski izved apmeklētāju cauri laikam – sākot ar to, kā komunisti nāca pie varas (čehi un slovāki paši viņus ievēlēja pēc tam, kad krievi patrieca vāciešus), pakāpenisko varas sagrābšanu kompartijas rokās, propagandu, vārda brīvības ierobežošanu, Prāgas pavasari, Janu Palahu, līdz pat komunisma kapitulācijai tautas priekšā. Visu notikumu gaitu pavada attiecīgi eksponāti un instalācijas.

Joprojām fanoju par sabiedrisko transportu Prāgā – ne reizi neizmantoju taksi. No lidostas ar autobusu un tramvaju ļoti ātri tiku līdz viesnīcai. Uz centru braucu ar tramvaju un metro. Vienā ziņā žēl, ka Rīgā padomju laikos neuzbūvēja metro, no otras puses – varbūt labi vien ir. Visdrīzāk, ka arī tuvā vai pat tālā nākotnē Rīgā neieraudzīsim metro – šoreiz gan finansiālu iemeslu dēļ, taču attīstīt tramvaju satiksmi būtu nu ļoooti prātīgi.

Casino Royale

Lai cik tukšas būtu Rīgas ielas 1. janvārī, CCP cilvēku netrūka. Ieradāmies pusstundu pirms seansa, taču biļetes dabūjām tikai otrajā rindā (pat uz jaunāko Bondu, kas tiek izrādīts kādu krietnu laiciņu). Sieva gan izteicās, ka labāk vēlētos redzēt Mariju Antuaneti, bet es tomēr pārliecināju sasolīdams, ka šis Bonds nebūs gluži viens vienīgs mordobojs. Beigās taisnība man vien bija, lai gan filmas pats sākums bija totāli NSFW (es nerunāju par parkour), un man par pārsteigumu sieva filmas beigās atzina, ka mūvis pat bija ļoti OK.

Pilnībā pievienojos tiem, kuri slavē Danielu Kreigu Bonda lomā. Patiesībā ļoti daudzi uzskatīja, ka Daniels Kreigs nu nekādi nevar būt labs Bonda atveidotājs. Tagad visi vienbalsīgi dzied, ka Daniels Kreigs ir labākais Bonds kopš Šona Konerija laikiem.

Kopumā Casino Royale ir tiešām laba action packed filma. Interesanti, ka uz beigām sižets pavēršas gluži citā gultnē, un tiek atklāta Bonda cilvēciskā puse. Nevar nepieminēt arī Madsa Mikkelsena atveidoto Le Chiffre, jauks riebeklis, tā teikt. Pamanīju, ka Sony Ericsson ar saviem mobilajiem bija krietni uzbāzīgāks nekā Ford ar saviem auto. Un vispār baigi arī piedūra Krisa Kornela dziesma “You Know My Name”.

Starp citu, daļa Casino Royale ir filmēta Čehijā. Vienā brīdī ar sievu konstatējām, ka šoruden bijām gājuši pa to pašu ieliņu Karlovi Varos, tikai cilvēku un auto nebija tik daudz (acīmredzot pārspīlējuši ar statistiem). :)

Mans subjektīvais vērtējums: ★★★★★

Čehija

Arī es biju viens no daudzajiem, kuri NATO galotņu tikšanās laikā izvēlējās netupēt mājās, bet gan izbraukt ārpus valsts. Kā jau pēc virsraksta ir noprotams, es biju Čehijā. Iepriekšējā un vienīgajā reizē Čehijā biju tikai ceļā no Slovēnijas uz Latviju. Protams, biju dzirdējis neskaitāmus pozitīvus iespaidus par šo valsti un tās pilsētām, arhitektūru, alu utt., līdz ar to arī pašam pamazām radās vēlme visu apskatīt un izbaudīt. Continue reading