Pikseļi

Otrdien pirmo reizi dzīvē tiešraidē vēroju kādas tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentāciju. Iemesls – vēlos mainīt mobilo tālruni. Maiņas iemesls arī ir gluži tipisks – pāris nedēļas atpakaļ mans Nexus 4 izslīdēja no jakas kabatas un nokrita uz zemes. Ārēji displejs necieta, toties zem tā nedaudz pa labi no centra taisnā līnijā no augšas līdz lejai uzradās vertikāla, skāriennejutīga josla. Fakts, ka Nexus 4 displejs kādā brīdī pārstāj reģistrēt pieskārienus, izrādās ir izplatīta problēma – tālruņa zemā mazumtirdzniecības cena noteikti nebija dāsns žests no Google vai LG, un, lai tādu spētu piedāvāt, noteikti uz kaut ko vajadzēja ietaupīt. Pieļauju, ja ne šis kritiens, tad rupjš piezemējums uz galda virsmas vai nepareizs skatiens šo problēmu agri vai vēlu izraisītu arī manā tālrunī. Un jau jau kritizēju, tad Nexus 4 kamera arī ir tālu no ideāla. Bet visādi citādi šis tālrunis savus 3+ gadus man nokalpoja labi – par citiem aspektiem ir grēks sūdzēties.

Continue reading

Apaļa jubileja

Izrādās, ka marta beigās ir apritējuši tieši desmit gadi, kopš iznāca Mac OS X v10.0. Pie OSNews palasījos, ka v10.0 nemaz nebija tik nopulēts, un tādēļ v10.1 pat ir bijusi kā bezmaksas upgrade.

Vairākus gadus atpakaļ pie vecākiem skapī es uzraku tieši ar Mac OS X sākotnējo versiju datējamus laikraksta digital times numurus. Vienā no tiem pirmajā lappusē tieši bija raksts, kā Stīvs Džobss un Apple liek visas likmes uz Mac OS X – izgāšanās gadījumā par Apple mēs varētu aizmirst…

Jau tad šķirstot šo digital times numuru es pie sevis nobrīnījos, kā viens cilvēks ir spējis visu apgriezt kājām gaisā. Un vēl Maikla Della izteicieni

Man gan nav nevienas Apple ierīces, un es pat tīri labi bez tām iztieku, taču tās ierīces, kas man ir un kas šobrīd ir tirgū, pilnīgi noteikti nebūtu tādā veidolā, ja šos desmit gadus Apple neradītu jaunus un inovatīvus produktus (un visi tos nekopētu).

Lai gan es neesmu gluži vienisprātis ar paņēmieniem, kā Apple kontrolē savus produktus, tik un tā cepuri nost Apple priekšā par desmit pagājušajiem un vēl vismaz desmit nākamajiem gadiem ar BREAKING! Apple ražojumiem.

Mac OS X n00b

Uzreiz atzīšos, ka manas praktiskās operētājsistēmu zināšanas tālāk par Windows famīliju un populārākajiem GNU/Linux distributīviem nestiepjas. Protams, nav tā, ka es ne reizi neesmu turējis rokā Apple produkciju, taču neko vairāk par iPod un iPhone pabakstīšanu, Interneta pārlūkošanu ar Safari (uz draugu MacBook) veicis neesmu. Pāris dienas atpakaļ pienāca kārta tā kārtīgāk padarboties ar Mac OS X.

Kā nu gadījās, kā ne – piezvanīja kāds mans paziņa un pateica, ka sievai gadījās aksidents ar laptopu, un šis plānojot pirkt vietā jaunu. Windows Vista līdz šim ir radījusi tikai sliktu pieredzi un tāpēc skatoties Apple produkcijas virzienā. Nevar jau nepiekrist. Uzreiz pateicu, ka tas būs diezgan savādāk, nebūs Tildes Biroja utt. Jebkurā gadījumā paziņa pajautāja, vai es nevarot izlīdzēt ar datu pārnešanu no vecā datora un jauno. Teicu, ka neesmu Apple eksperts, bet palīdzīgu roku sniegt varu.

Tad nu lūk, pirmdien zvans un esot iepirkts MacBook. Sarunāju, ka otrdien atbraukšu ciemos.

Kā vakara gaitā izrādījās, pusi laika nočakarējos ar IZZI atbalstu, mēģinot saprast, kāpēc neiet Internets (bija atslēguši, lai gan juridiski viss bija kārtībā), nevis ar MacBook. Datu pārnešana bija vienkārša – ar zibatmiņas palīdzību pārkopēju failus no Windows mapēm uz attiecīgajām Mac OS X mapēm. Nianses:

  • ar Ctrl+klikšķis var dabūt konteksta izvēlni;
  • Ctrl+C un Ctrl+V uz Windows ir Command+C un Command+V uz Mac OS X;
  • vairākas mapes un failus uz Mac OS X var iezīmēt, turot Shift, nevis Ctrl.

Globālā izvēlņu josla pārsteiguma momentu neradīja, jo par to jau zināju iepriekš. Ar “dīvaino” logu maksimizēšanu arī jau biju saskāries. Vēlāk par šo lietu palasīju, un izrādās, ka Mac OS X pati saprot, cik patiesībā lielam ir jābūt logam, lai ar viņu var pilnvērtīgi strādāt, respektīvi, nav jēgas izstiept logu pa visu ekrānu, ja puse no loga būs tukša un nefunkcionāla. Interesanta pieeja, bet sākotnējā brīdi nepierasta.

Pievienoju kaut kādu Samsung MFC printeri. Iespraudu datorā USB kabeli un pēc mirkļa jau drukāju. Jūs jau zināt, kā būtu uz Windows… 😀

Neizdevās nomigrēt e-pasta ziņojumus no Outlook 2003 uz Entourage 2008. Dīvaini, ņemot vērā, ka abi ir Microsoft produkti. Nestrādāja ne MSG failu ievilkšana Entourage 2008 logā, ne CSV imports.

Labi, ka kaimiņiem bija neaizsargāts bezvadu tīkls. Novilku un uzliku VLC media player, lai varētu atvērt VOB failus. Nekad nebiju neko instalējis uz Mac OS X, taču izlasīju VLC media player readme failu, un nekā sarežģīta tur nebija.

Kopumā baigi iepatikās Mac OS X vizuālais feedback. Noklusētais animāciju un efektu lietojums ir tik tiešām pārdomāts un vērsts uz produktivitātes veicināšanu. Labi, ka GNU/Linux kopiena arī sāk nākt pie prāta un domāt par sensible defaults, nevis pēc noklusējuma ļurina logus, jo tā var. Par kubā peldošām zivīm vispār nerunāšu.

Ja piever acis uz Apple korporatīvajiem izgājieniem un politiku, pirmais “lielais” iespaids ir ļoti pozitīvs!