Bite Latvija jaunie tarifi

Saņēmu vēstuli no Bite Latvija par izmaiņām mobilo sakaru tarifu plānos. Turpmāk #varēšuvairāk, tiesa par visu nāksies arī #maksātvairāk. Es, protams, saprotu, ka Bitei un arī pārējiem operatoriem ir kaut kā jāaizlāpa tas ienākumu robs, ko ir atstājusi viesabonēšanas tarifu pakāpeniska atcelšana Eiropā, un jau no paša sākuma operatori brīdināja, ka sarūkošo viesabonēšanas ienākumu sadaļu kompensēs klienti. Personīgi man nekādu pārsteigumu nav par tarifu cenu celšanu nav – rūgtumu drīzāk izraisa lozungs, ar kādu tas tiek darīts.

Šobrīd es maksāju par četriem pieslēgumiem – divām “Bite Piektdienām”, vienu “Bite 1” un vienu “Bite Mazo Mākoni”, turklāt pēdējo es tolaik biju spiests ņemt, jo “Bite 1” vairs nebija piedāvājuma klāstā. Bite vietā man piedāvā divus “Bite 2 GB” un divus “Bite 500 MB”. Ja līdz šim mēnesī maksāju ap 27 EUR, tad tagad būs 40 EUR. OK, tiek divi “Bite 500 MB” īsti neatbilst lietotāju profilam, un vietā varētu ņemt “Vietējais 100 MB” – tad mēnesī sanāks 36 EUR. Var pat izvērtēt, vai “Ģimene” par 38,50 EUR mēnesī nav labāks piedāvājums. Sadārdzinājums mani noteikti neizputinās, tomēr tas ir būtisks, ja uz to raugās procentuāli… No otras puses, es taču #varēšuvairāk, vai ne?

Angļu valodā ir tāds labs vārds gimmick. Piemērs tālu pat nav jāmeklē, daudziem viedtālruņiem viens vai pat vairāki gimmick – interesanta, bet ar apšaubāmu lietderību apveltīta funkcija. Protams, vienmēr atradīsies kāds, kurš ar putām uz lūpām aizstāvēs šādas funkcijas lietderību, taču 98% šāda paša viedtālruņa modeļa īpašnieki šādu iespēju izmantos reti, neizmantos vispār, vai pat nezinās par tās eksistenci. Līdzīgi varu teikt par #varivairāk – gimmicku komplekts:

  • bezmaksas minūtes zvaniem uz Eiropu – nu nav man neviena, kam piezvanīt, kur nu vēl bērniem (50 minūtes!);
  • ekrāna apdrošināšana – no Bites pirktam jaunam viedtālrunim un uz ierobežotu laika periodu, pēc tam jāmaksā papildus;
  • neierobežots internets aplikācijām – arī uz ierobežotu laika periodu un pēc tam jāmaksā papildus. Piedodiet, bet pašlaik manis izmantotajā “Bite Piektdiena” nav šāda ierobežojuma (OK, WhatsApp dati nav bezmaksas, bet Facebook, Waze un vēl citām, kuras gan nelietoju, ir!), līdz ar to šis drīzāk ir #varimazāk;
  • antivīruss – LOL. Strādās tikai izmantojot mobilos datus (un daudziem radīs maldinošu drošības sajūtu, kad tālrunis būs pieslēdzies, piemēram, mājas bezvadu tīklam). Kā tiks skenēta šifrēta datu pārraide, piemēram, ja es to inficēto failu novilkšu, izmantojot HTTPS? OK, pieļauju, ka Bites antivīruss varētu operatīvāk iekļaut melnajā sarakstā vietnes, kuras mēģina apkrāpt vietējo banku klientus. Ja nē, tad Google Chrome Safe Browsing nodod sveicienus.

Bezmaksas viesabonēšana nav gimmick, bet to taču tagad būs spiesti piedāvāt visi, un jāpiedāvā ir bez maksas! Ziniet, tad jau restorāns arī varētu reklamēties, ka bez maksas izsniedz traukus, no kuriem ieturēt maltīti, vai DUS bez maksas ļauj novietot auto, lai uzpildītu degvielu. Jāsaka, šajā sakarā grēko arī LMT un Tele2.

Divreiz vairāk datu – patīkami, bet turpmāk arī maksāšu par tiem vairāk, turklāt bezmaksas dati atsevišķām aplikācijām pēc dažiem mēnešiem kļūs par papildu maksas pakalpojumu…

Interesanti, cik ilgi būtu jāgaida, līdz Bite Latvija pārdomātu par tām bezmaksas minūtēm uz Eiropu, ja tiešām klienti katru mēnesi solidāri tās izlietotu. Esmu pārliecināts, ka šī pozīcija tarifu plānos ir viens liels oversell ar domu, ka vairumam tā nebūs nepieciešama. Protams, šīs minūtes noderēs klientiem ar tuviniekiem ārzemēs, bet tās būs tikai kā papildu ērtība bezmaksas sarunām Skype, WhatsApp, Viber, Hangouts utt.

Amizanta ir arī Bites Twitter konta neveiklā locīšanās BiFri klientu priekšā par to, ka “visu mūžu” patiesībā nozīmē “tarifa mūžu”. Lieki piebilst, ka pirms tam tā neviens neteica. Tarifs esot novecojis. Seniori arī ir novecojuši.

Bija taču laiki, kad vecākiem varēja būt tarifu plāns ar visiem bells and whistles un bērniem pa lēto varēja paņemt tādu, lai viņi var tikai piezvanīt un atsūtīt īsziņu, un brīvajā laikā nevis blenztu ekrānā, bet gan būtu vairāk motivēti lasīt grāmatas, zīmēt, līmēt un griezt. Turklāt par to visu varēja samaksāt ar vienu rēķinu. Tādā ziņā es kā vecāks esmu palicis ar garu degunu, un negribu es krāmēties ar priekšapmaksas kartēm, jo bija “Bite 1”, un tas rullēja. Nekādu tehnisku šķēršļu šāda tarifu plāna eksistēšanai taču nav!

Nu ko, atkal jārēķina un jādomā…

Pikseļi

Otrdien pirmo reizi dzīvē tiešraidē vēroju kādas tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentāciju. Iemesls – vēlos mainīt mobilo tālruni. Maiņas iemesls arī ir gluži tipisks – pāris nedēļas atpakaļ mans Nexus 4 izslīdēja no jakas kabatas un nokrita uz zemes. Ārēji displejs necieta, toties zem tā nedaudz pa labi no centra taisnā līnijā no augšas līdz lejai uzradās vertikāla, skāriennejutīga josla. Fakts, ka Nexus 4 displejs kādā brīdī pārstāj reģistrēt pieskārienus, izrādās ir izplatīta problēma – tālruņa zemā mazumtirdzniecības cena noteikti nebija dāsns žests no Google vai LG, un, lai tādu spētu piedāvāt, noteikti uz kaut ko vajadzēja ietaupīt. Pieļauju, ja ne šis kritiens, tad rupjš piezemējums uz galda virsmas vai nepareizs skatiens šo problēmu agri vai vēlu izraisītu arī manā tālrunī. Un jau jau kritizēju, tad Nexus 4 kamera arī ir tālu no ideāla. Bet visādi citādi šis tālrunis savus 3+ gadus man nokalpoja labi – par citiem aspektiem ir grēks sūdzēties.

Continue reading

Kājā šaušanas meistari

Uzrakstīšu šo to par Krieviju. Zināms, ka par lomu Ukrainas notikumos pēdējā pusotra gada laikā ASV, ES un vēl citas valstis, ieskaitot Austrāliju un Japānu, pret Krieviju ir ieviesušas dažāda veida sankcijas – sīkāk par tām var palasīt pie Navaļnija.

Krievija atbildi parādā nepalika – ieviesa pārtikas produktu importa aizliegumu, kas šobrīd itin labi palīdz augt inflācijai. Skaidrs, ka šīs sankcijas kaitē vairāk pašiem nekā Rietumiem, un varētu šķist, ka jebkādi nākamie soļi būtu pārdomātāki un tālredzīgāki, bet nē – uz okupācijas gadadienu ir aktualizējies Krimas jautājums.

Vakar izlasīju par jaunu un tikpat tālredzīgu soli kā produktu embargo – neļaut piedalīties valsts iepirkumos tām programmatūras kompānijām, kas nesniedz pakalpojumus Krimā. ASV un ES IT kompānijas tik tiešām nesniedz pakalpojumus Krimā, jo to aizliedz pagājušajā gada decembrī ieviestās sankcijas pret Krimu. Piemēram, Krimā vairs nav pieejami PayPal, Google Play Store, AdWords un AdSense, arī Apple vairs netirgo savu produkciju un ir nobloķējusi Krimā mītošos izstrādātājus.

Un tagad iedomājieties – Microsoft ir jāizdara izvēle starp Krievijas valsts sektora pamešanu un potenciālajām problēmām no ASV un ES par sankciju pārkāpšanu. Es teiktu, ka Krievijas valsts sektorā briest Year of the Linux desktop. Jāiepērk popkorns!