Cast bez Chromecast

Izrādās, ka WD TV Live YouTube aplikācija ļauj sapārot WD TV Live ar viedtālruni. Rezultātā ar viedtālruņa YouTube aplikāciju var norādīt video, ko attēlot televizorā, gluži kā ar Chromecast puļķi:

Lai gan mans pirmās paaudzes WD TV Live tur nefigurē, pilns atbalstīto ierīču saraksts ir šeit:

https://support.google.com/youtube/answer/2675030

Fīču atklāju pavisam nejauši, pārkārtojot TV loriņus. :) Pie reizes arī pabakstījos tālāk un izmēģināju WD TV Remote Android aplikāciju – tā gan nešķita gana laba, lai aizvietotu tālvadības pulti.

HP kompīši

Kamēr visi cītīgi apspriež HP mobilās stratēģijas pāragro nāvi un tai rezultējošo TouchPad izpārdošanu par smieklīgi mazu ciparu, mani vairāk interesē otrais paziņojums – kompīšu biznesa pārdošana.

Ja atmiņa neviļ, ar IBM toreiz viss bija skaidrs diezgan ātri – personālo datoru biznesu pērk ķīnieši. HP pagaidām ir tikai paziņojis, ka tas tiks pārdots. Un kā izrādās, šis kumoss ir pārāk liels, lai to norītu veselu. Laiki arī ir mainījušies – IBM un Lenovo darījuma laikā nebija ne netbuku, ne tablešu (vismaz Apple iPad līdzīgā izpildījumā). Labi, HP portfolio ir netbuki, bet lielos vilcienos tie ir tie paši datori, tikai mazāki. Ja man būtu jāizvēlas starp netbuku un tableti, šobrīd es ņemtu otro.

Ne velti klīst runas par personālā datora ēras norietu. Kad IBM paziņoja par PC biznesa pārdošanu Lenovo, šī vēsts guva plašu rezonansi. Vai necietīs ThinkPad kvalitāte? Vai būs droši pirkt datorus no ķīniešiem? Atgriežamies šodien – HP pieder lielākā PC tirgus daļa, un ziņu par tās pārdošanu aizēno HP tabletes izgāšanās.

Korporatīvajā vidē personālais dators gan jau vēl tik drīz nezudīs, bet mājās tas pamazām kļūst par vakardienas tehnoloģiju. Manuprāt, HP būs grūti pārdot kompīšu biznesu.

Synology DiskStation DS210j

Nu jau aptuveni trīs mēnešus esmu attēlā redzamās baltās kastītes īpašnieks. Motivācija iepirkt NAS bija jau sen, bet diemžēl plāns tika īstenots tikai pēc tam, kad biju jau šo to neatgriezeniski pazaudējis pēc datora cietā diska nosprāgšanas. Starp citu, pirmo reizi pieredzēju to, kā normāli funkcionējošs cietnis nobeidzas ar vienu klikšķi.

Stulbi, bet it kā “ērti piespraužamais” USB cietais disks manā gadījumā nav ideālais risinājums. Pirmkārt, mājās darbojoties ar datoru, reti sēžu pie galda – parasti esmu iekārtojies dīvānā. Ērti man, bet nav kur nolikt ārējo cietni. Otrkārt, USB cietais disks visu laiku “nekrīt acīs”, jo glabājas drošībā no diviem mazu rociņu pāriem. Rezultātā rezerves kopēšana ir tad, “kad par to atceros, kad ir brīvs brīdis un piemēroti apstākļi”.

Lai gan pazaudēju tikai mazu daļu no tā, ko potenciāli varēju pazaudēt, ja būtu “īsts vīrs”, tāpat šo un to nācās kasīt kopā pa visādiem Interneta nostūriem un darīt atkārtoti. Pēc “traumas sadziedēšanas” sapratu, ka arī mājās vajag nopietnāku (varbūt ne tik nopietnu, kā darba vietā) rezerves kopēšanas stratēģiju.

Continue reading

ThinkPad nedienas

Brīvdienās kā kāršu namiņš izjuka mīts par kvalitatīvajām IBM ThinkPad eņģēm. Taisot ciet datoru, sajutu nelielu pretestību, šurpu turpu pakustināju displeju, un nākamajā brīdī mana T42 kreisā eņģe jau bija divās daļās. Protams, pēc šāda atgadījuma ņemu savus vārdus atpakaļ.

Interesanti, ka līdz pat salūšanas brīdim nebija nekādu mājienu, ka kaut kas tāds varētu atgadīties – nekas neļurkājās un nekrakšķēja, tā teikt – rock solid.

Tā kā garantija nu jau gandrīz pusgadu kā beigusies, ieskatījos eBay – eņģes ir nopērkamas, taču no pašrocīgas nomaiņas atturēja lielā pisne – jājauc ārā ir gan mammas daļa, gan displejs.

Noskaidroju remonta izmaksas servisos: IBM prasa Ls 40–50, ServiceNet un Lattelecom – Ls 55.

Šodien IBM piesūtīja priekšapmaksas rēķinu par nepilniem Ls 40, tagad atliek vien gaidīt detaļas ierašanos, lai varētu vest datoru uz remontu.

Šis atgadījums gan kardināli nemaina manas domas par IBM (nu jau Lenovo) portatīvo datoru konstrukcijas kvalitāti – lai gan neesmu savu datoru metis zemē, taču diendienā ar to strādājis esmu gan. Acīmredzot nekas nav mūžīgs. Ja eņģes ar laiku liek vilties, vismaz klaviere paliek ze best.

Mac OS X n00b

Uzreiz atzīšos, ka manas praktiskās operētājsistēmu zināšanas tālāk par Windows famīliju un populārākajiem GNU/Linux distributīviem nestiepjas. Protams, nav tā, ka es ne reizi neesmu turējis rokā Apple produkciju, taču neko vairāk par iPod un iPhone pabakstīšanu, Interneta pārlūkošanu ar Safari (uz draugu MacBook) veicis neesmu. Pāris dienas atpakaļ pienāca kārta tā kārtīgāk padarboties ar Mac OS X.

Kā nu gadījās, kā ne – piezvanīja kāds mans paziņa un pateica, ka sievai gadījās aksidents ar laptopu, un šis plānojot pirkt vietā jaunu. Windows Vista līdz šim ir radījusi tikai sliktu pieredzi un tāpēc skatoties Apple produkcijas virzienā. Nevar jau nepiekrist. Uzreiz pateicu, ka tas būs diezgan savādāk, nebūs Tildes Biroja utt. Jebkurā gadījumā paziņa pajautāja, vai es nevarot izlīdzēt ar datu pārnešanu no vecā datora un jauno. Teicu, ka neesmu Apple eksperts, bet palīdzīgu roku sniegt varu.

Tad nu lūk, pirmdien zvans un esot iepirkts MacBook. Sarunāju, ka otrdien atbraukšu ciemos.

Kā vakara gaitā izrādījās, pusi laika nočakarējos ar IZZI atbalstu, mēģinot saprast, kāpēc neiet Internets (bija atslēguši, lai gan juridiski viss bija kārtībā), nevis ar MacBook. Datu pārnešana bija vienkārša – ar zibatmiņas palīdzību pārkopēju failus no Windows mapēm uz attiecīgajām Mac OS X mapēm. Nianses:

  • ar Ctrl+klikšķis var dabūt konteksta izvēlni;
  • Ctrl+C un Ctrl+V uz Windows ir Command+C un Command+V uz Mac OS X;
  • vairākas mapes un failus uz Mac OS X var iezīmēt, turot Shift, nevis Ctrl.

Globālā izvēlņu josla pārsteiguma momentu neradīja, jo par to jau zināju iepriekš. Ar “dīvaino” logu maksimizēšanu arī jau biju saskāries. Vēlāk par šo lietu palasīju, un izrādās, ka Mac OS X pati saprot, cik patiesībā lielam ir jābūt logam, lai ar viņu var pilnvērtīgi strādāt, respektīvi, nav jēgas izstiept logu pa visu ekrānu, ja puse no loga būs tukša un nefunkcionāla. Interesanta pieeja, bet sākotnējā brīdi nepierasta.

Pievienoju kaut kādu Samsung MFC printeri. Iespraudu datorā USB kabeli un pēc mirkļa jau drukāju. Jūs jau zināt, kā būtu uz Windows… :D

Neizdevās nomigrēt e-pasta ziņojumus no Outlook 2003 uz Entourage 2008. Dīvaini, ņemot vērā, ka abi ir Microsoft produkti. Nestrādāja ne MSG failu ievilkšana Entourage 2008 logā, ne CSV imports.

Labi, ka kaimiņiem bija neaizsargāts bezvadu tīkls. Novilku un uzliku VLC media player, lai varētu atvērt VOB failus. Nekad nebiju neko instalējis uz Mac OS X, taču izlasīju VLC media player readme failu, un nekā sarežģīta tur nebija.

Kopumā baigi iepatikās Mac OS X vizuālais feedback. Noklusētais animāciju un efektu lietojums ir tik tiešām pārdomāts un vērsts uz produktivitātes veicināšanu. Labi, ka GNU/Linux kopiena arī sāk nākt pie prāta un domāt par sensible defaults, nevis pēc noklusējuma ļurina logus, jo tā var. Par kubā peldošām zivīm vispār nerunāšu.

Ja piever acis uz Apple korporatīvajiem izgājieniem un politiku, pirmais “lielais” iespaids ir ļoti pozitīvs!