Vakar AliExpress pasūtīju savu pirmo mehānisko tastatūru. Pirmo, jo mehānisko tastatūru īpašniekiem esot nosliece pirkt tās un visu, kas ar tām saistīts, vēl un vēl.
Es gan iepriekš jau zināju, bet tiekot līdz savam eksemplāram tik un tā nācās pārliecināties, ka mehānisko tastatūru pasaule ir ļoti dziļa truša ala. Līdz šim dažas reizes uz dažādām mehāniskajām tastatūrām biju pamēģinājis paklabināt taustiņus, interesanta pieredze, bet ik reizi vēlāk papētot piedāvājumu, cena par sakarīgu modeli nepārliecināja, ka tas būtu tā vērts. Līdz brīdim, kad pirms mēneša diviem patestēju kolēģa nesen iegādāto Varmilo VA87M, un man tā tik ļoti iepatikās, ka šoreiz nolēmu papētīt mehānisko tastatūru tēmu dziļāk. Un pētīt dziļāk un pavilkties es protu.
Sāku es ar sekojošu izpratni par mehāniskajām tastatūrām:
- tās ir ļoti pielāgojamas, mainot switchus un taustiņus pret citiem;
- tās ražo gan labi zināmi, gan pavisam nezināmi ražotāji;
- tām ir dažādi izmēri, un es noteikti negribu modeli bez funkciju taustiņiem;
- lētākām tastatūrām korpuss ir no plastmasas, dārgākām – no metāla;
- dažādiem switchiem ir dažādas skaņas un pretestības īpašības;
- Keychron ir populārs ražotājs.
Protams, vispirms es iegāju Keychron vietnē un sāku pētīt tenkeyless (TKL) tastatūru modeļus. TKL ir apzīmējums tastatūras izmēram bez cipartastatūras. Pilnu (100%) izmēra tastatūru es nevēlējos, jo tā aizņemtu pārāk daudz vietas uz galda un nelīstu mugursomā, savukārt TKL šķita labs kompromiss, jo bez numpad es mierīgi varu iztikt. Dabūju sarakstu ar visām Keychron TKL tastatūrām un sapratu, ka esmu turpat, kur visas iepriekšējās reizes. Cenu amplitūda ir liela, skaidrs, ka dārgākie Q sērijas modeļi gan jau ir labi, bet vai ir arī kāds sweet spot? Sāku lasīt apskatus, un saprotu, ka Keychron Q sērija tiešām ir laba, bet kas ir OK par aptuveni 100 EUR? V sērija, K sērija, Pro, Max… Sapratu, ka nevēlos kļūt par Keychron tastatūru modeļu atšķirību ekspertu un nomainīju pieeju.
Atvēru Vācijas Amazon tastatūru sadaļu, ierakstīju meklētājā “TKL” un sāku pētīt, kas vēl bez Keychron ir pieejams. Un pieejams ir gana daudz. Daži (man līdz šim nezināmi) ražotāji ar saviem tastatūru modeļiem meklēšanas rezultātos parādās biežāk, turklāt ar lielu skaitu pozitīvu atsauksmju. Sapratu, ka mehānisko tastatūru pasaule negriežas tikai ap Keychron. Ir arī citi.
Paralēli uzmeklēju Bing un YouTube “best budget mechanical keyboards” un starp daudzajiem apskatiem izkristalizējās Aula F75, kas gan nav TKL, bet gan 75% izmēra tastatūra (kompaktāka par TKL, vēl mazāk taustiņu) ar ļoti daudz pozitīvām atsauksmēm. Principā gateway drug uz mehānisko tastatūru pasauli, ņemot vērā šī modeļa labo cenas un kvalitātes attiecību. Sameklēju Aula F75 Vācijas Amazon, un arī tur absolūtais vairums pircēju ir stāvā sajūsmā. Gandrīz nopirku. Vispār es brīnos, ka to neizdarīju, jo vienā no Aula F75 izplatītāju interneta veikaliem tobrīd pat bija kaut kāda pavasara izpārdošanas atlaide, kas beidzās nākamās dienas rītā. Labi, ka starp visiem Aula F75 apskatiem bija arī šis, jo iedrošināja mani – absolūtu iesācēju nestrēbt karstu un uzzināt vairāk arī par citiem mehānisko tastatūru modeļiem:
Jā, viss tas, un Home taustiņu man arī tomēr vajag. Ir tiešām ļoti viegli pavilkties, jo Aula F75 ir ļoti OK par to naudu; vienkārši es biju gatavs arī iztērēt maķenīt vairāk un varbūt vienlaicīgi dabūt ko labāku.
Aula F75 izdarīja vienu labu lietu: atklāja man pāris YouTube kanālu, kuros regulāri tiek apskatītas mehāniskās tastatūras. Izrādās, 2024. gads mehānisko tastatūru nišā ir bijis ļoti produktīvs: ražotāji no Ķīnas (arī pavisam jauni) ir izlaiduši daudz 75% izmēra tastatūras modeļu, turklāt par ļoti pieejamām cenām. Ja pirms diviem gadiem par kvalitatīvu, pieklājīgi nokomplektētu tastatūru nāktos šķirties no vairākiem simtiem EUR, tad šodien pie tādas var tikt par aptuveni 100-150 EUR. Pēc daudzu video apskatu noskatīšanās arī guvu pārliecību, ka 75% izmēram nav ne vainas, galvenais, lai ir Home, End, Page Up un Page Down taustiņi. Noformulēju arī citas savas vēlmes. Mini displejs un grozāmā kņope? Nav būtiski. Bezvadu savienojums un RGB apgaismojums? Būtu jauki. Alumīnija korpuss? Jā! Likumsakarīgi, ka man bija grūti izvirzīt kritērijus divām ļoti svarīgām mehāniskās tastatūras iezīmēm: taustiņu skaņai un sajūtām, tīri mana iesācēja statusa dēļ. Paļāvos uz to, ka apskatnieki zina, ko runā, un sliktākajā gadījumā vēlāk switchus un taustiņus varēšu nomainīt pret citiem. Vēl arī uzzināju par QMK un VIA – atvērtā pirmkoda tastatūru aparātprogammatūru un konfigurācijas iestatīšanas rīku. Ja tastatūra atbalsta šos, manā skatījumā tas ir liels pluss, jo tastatūras pielāgošanai datorā nav jāuzstāda apšaubāmas izcelsmes un bieži vien slikti uzrakstītu konfigurācijas rīku.
Tā nu es pēc Aula F75 uzzināju vēl par Chilkey ND75, Elec Fox INKY 75, Epomaker P75 un Tide 75, FURYCUBE F75, Shortcut Studio Bridge 75, WOBKEY Rainy 75, Womier RD75 Pro un SK75 un YUNZII AL75 un AL80. Gan jau vēl bija kāda. Visas šīs pēc izskata ir ļoti līdzīgas, Ķīnā ražotas 75% izmēra tastatūras ar alumīnija korpusu. Dažas no kandidātu saraksta svītroju uzreiz, jo nebija kāds no augstāk minētajiem taustiņiem, un no atlikušajām atlasīju modeļus, kuri atbalsta QMK un VIA. Rezultātā mana izvēle krita uz WOBKEY Rainy 75.
Šajā brīdī es atdūros pret klasisku mehānisko tastatūru problēmu: pieejamību. Varētu teikt, ka WOBKEY Rainy 75 ir klasi augstāka Aula F75, jo dažādu 100 USD vērtu tastatūru salīdzinājumos regulāri ierindojas pirmajā vietā. Labā reputācija dara savu, tāpēc Rainy 75 ir ļoti pieprasīta. Tā kā mehāniskās tastatūras ne tuvu netiek ražotas tādos apjomos kā parastās, ir jārēķinās, ka iekāroto modeli var nesanākt nopirkt uzreiz un būs jāveic iepriekšēju pasūtījumu. Tā arī bija: WOBKEY oficiālais interneta veikals pustukšs un uz Latviju nepiegādā, Vācijas Amazon visas Rainy 75 bija izpirktas (arī par 142 EUR), AliExpress Rainy 75 vispār nebija 😮, citur piegādes izmaksas kaut kāds kosmoss. Aplauziens.
Ko darīt? Gaidīt? Nē, nolēmu vēlreiz izskriet cauri pārējiem variantiem, un atradu Shortcut Studio Bridge 75! Nesaprotu, kā biju paskrējis garām šim variantam, bet izrādās, Bridge 75 ir legit! Ļoti līdzīga Rainy 75, tikai mazāk zināma, lētāka un pieejama! Noskatījos YouTube vēl vairākus video apskatus tieši par Bridge 75, nospriedu, ka no trīs Bridge 75 variācijām vēlos Plus melnā krāsā, un sāku meklēt labu cenu. 🤑
Un labu cenu es atradu. Pavisam nejauši. Vakar iegāju AliExpress, un tur vienam tirgotājam kaut kāds early bird deal tieši uz Bridge 75 Plus, un palicis tikai viens eksemplārs! Cena: nepilns 91 EUR ar nodokļiem, un 15 EUR par piegādi. Izvēlējos melnu krāsu, Princess Linear switchus un instabuy! Vēlāk intereses pēc pārbaudīju, un tas tiešām bija pēdējais eksemplārs, jo pēc mana pasūtījuma tastatūras cena pieauga līdz nepilniem 127 EUR (joprojām kā early bird deal, bet ar pieciem atlikušiem eksemplāriem), un šodien Bridge 75 Plus pie šī tirgotāja jau maksā 179,99 EUR. 🤯 Savdabīga cenu politika, bet labi, par šādu cenu šo tastatūru nekādā gadījumā nevajag pirkt, jo AliExpress ir arī cits tirgotājs, pie kura Bridge 75 Plus šobrīd maksā 126 EUR ar bezmaksas piegādi. Savukārt es esmu priecīgs, jo dabūju visu par 106 EUR! Šitā trāpīt! 🎯
Visā šajā relatīvi lēti pieejamo ķīniešu mehānisko tastatūru medus podā gan ir neliela darvas pile. Nav noslēpums, un arī pieredze rāda, ka ķīniešiem, maigi izsakoties, ir vāja izpratne par autortiesībām. Labi, izpratne ir, bet nekādas cieņas. Nokopēs jebko. Pilns AliExpress ar Rietumos ražotu preču pakaļdarinājumiem, nozagtiem dizainiem utt. Programmatūras lauciņā tas pats. Paņems atvērtā pirmkoda programmatūru, pielāgos to savām vajadzībām, pārdos kopā ar savu produktu, bet licencē definētās saistības neievēros. Atvērtā pirmkoda programmatūras gadījumā šīs saistības parasti nozīmē padarīt brīvi pieejamus arī savus programmatūras pielāgojumus. Lūk, izrādās, ka gandrīz visi ķīniešu mehānisko tastatūru ražotāji, kuri piedāvā savos modeļos QMK un VIA atbalstu, pārkāpj QMK licences nosacījumus. QMK vietnē pat tiek uzturēts pārkāpēju saraksts. Tā kā pētot mehāniskās tastatūras, diezgan dziļi līdu pudelē, es par šo faktu uzzināju, bet kopumā par to runāts tiek maz. Šķiet, tikai vienā no daudzajiem manis noskatītajiem YouTube video apskatiem šis fakts tika pieminēts, lai gan ir pagājuši jau deviņi mēneši kopš QMK aktualizēja šo problēmu. Cik es noprotu, tad ķīniešu mehānisko tastatūru ražotāji ražo tikai pašu tastatūru, bet programmatūru viņiem raksta ārpakalpojums, un tie tad zog, bet ražotāji dabū pa mizu. Es neattaisnoju ražotājus, ir rūpīgi jāizvērtē, ar ko tu sadarbojies. Shortcut Studio, kuri ražo manis iegādāto Bridge 75, arī bija tajā sarakstā, bet pirms dažiem mēnešiem tika izņemti ārā, jo piegādāja pirmkodu. Man pagaidām nav ne jausmas, vai QMK un VIA nākotnē varētu kaut kādā veidā bloķēt tos tastatūru modeļus, kuri pārkāpj QMK licenci. Maz arī ticams, ka QMK izstrādātāji centīsies panākt savu taisnību juridiskā ceļā, jo tas ir ļoti dārgi un piņķerīgi, ja vispār iespējams pret kompānijām ļoti specifiskā valstī – Ķīnā. Bet vispār interesanti, kas Shortcut Studio pamudināja piegādāt pirmkodu? Vai tiešām tikai sliktas reputācijas riski?
Atbildēt