Visiem vietas nepietiek

Mani vecāki dzīvo Rīgas mikrorajonā. Nepilnus piecus gadus atpakaļ arī es tādā dzīvoju, taču arī šodien tik un tā regulāri tur viesojos, jo vecāki un pakalpojumi ir tur. Visi, kuriem ir bijusi darīšana ar mikrorajonu, labi zina, ko nozīmē auto mikrorajonā. Kad dzīvoju mikrorajonā, ja laicīgi pārrados mājās, auto varēju novietot pie mājas vai relatīvi tuvu tai. Ja nē, tad nācās riņķot pa mikrorajonu, līdz atradu kādu vietu, bet nereti auto biju spiests novietot ielas malā ārpus mikrorajona. Toreiz man tā šķita normāla lieta, jo skaidrs, ka uz tiem tūkstošiem mikrorajona iedzīvotāju ir par maz vietas, lai visi ērti varētu noparkot savus auto.

Tas, kas ir izmainījies (uz slikto pusi) šo piecu gadu laikā, ir auto novietošanas paradumi. Man nav skaitļu, bet sajūtās varu pateikt, ka kopš trekno gadu krīzes pārvarēšanas auto skaits Rīgā tikai pieaug. Balstoties uz savām sajūtām arī teikšu, ka pie noteiktas automašīnu koncentrācijas sāk pamatīgāk līst ārā autovadītāju nekaunība. Piemēram, sastrēgumos tā izpaužas kā stāvošo auto kolonas apsteigšana pa blakus joslu un līšana atpakaļ iekšā pie stāvošajiem auto (es te katru dienu pirmo reizi braucu, nezināju), mikrorajonos tā izpaužas kā auto novietošana stāvēšanai veidā, kas pamatīgi apgrūtina citu auto pārvietošanos.

MK noteikumi nosaka: “Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.” Jaunākā tendence, ar ko regulāri (arī šodien) sastopos, iebraucot ar auto mikrorajonā, ir ielu krustojumos stāvēšanai novietotie auto. OK, noteikumi par pieciem metriem līdz krustojuma sākumam, kur nu vēl par stāvēšanu pašā krustojumā uz mikrorajoniem neattiecas, bet šo noteikumu novērstās sekas tik un tā paliek. Ja pie krustojuma, kurā ir noparkots auto, piebrauc cits auto, ir grūtības ar pārredzamību, ja piebrauc divi auto – ar nelielu čakaru, ieskaitot uzbraukšanu uz ietves, abi var tikt, kur vajag. Tad vēl tas atstatums pēc vienā ielas pusē pēdējā novietotā auto un pirms otrā ielas pusē pirmā novietotā auto. Ir iedzīvotāji, kuriem šķiet, ka 15-20 cm no katra spoguļa ir gana, lai nesabojātu savu un svešu auto. No vienas puses, ko es te sūdzos, garām visur tikt var, tikai neērti. No otras puses, kas ir MK noteikumos minētā “transportlīdzekļu braukšanas netraucēšana”? Komfortabla, droša pārvietošanās ar auto vai tikai spēja nokļūt galamērķī?



Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.