Uz priekšu, AMD!

Klusībā ceru, ka Fēnikss beidzot atdzims no pelniem, jo pēdējā mēneša notikumi liek stipri apšaubīt, vai savā nākamajā klēpjdatorā vēlēšos redzēt Intel komponentes. Jāsaka, Meltdown un Spectre nav vienīgie iemesli manai neapmierinātībai – pamatīgu vilšanos Intel sagādāja arī dažus gadus atpakaļ.

Es pat necepos par Meltdown un Spectre ievainojamībām kā tādām – ne pirmās, ne pēdējās. Mani nerro Intel reakcija uz tām. Google noziņoja Intel par Spectre pagājušā gada 1. jūnijā, un par Meltdown – jūlija beigās. Pa šo laiku Intel CEO pārdeva maksimāli pieļaujamo sev piederošo Intel akciju apjomu, protams, absolūti nesaistīti ar augstāk minētajām ievainojamībām. Kad mēs šī gada sākumā uzzinājām par Meltdown un Spectre, Intel pietika drosmes izlaist nekaunīgu, es pat teiktu aizvainojošu preses relīzi. TL;DR: ievainojamības skar gandrīz visus procesoru ražotājus (neminēsim, ka mūs it īpaši), un jūsu dati nevar tikt sabojāti (toties nozagti gan – par to arī noklusēsim). Visbeidzot Intel labojumi Spectre ievainojamības frontē izrādījās, maigi izsakoties, nepārdomāti. Arī es uzrāvos – labu gribēdams, uzliku BIOS atjauninājumu, kas savukārt ietvēra procesora mikrokoda atjauninājumu no Intel ievainojamības mazināšanai pret Spectre v2 uzbrukumiem. Rezultātā reizi pāris dienās BSOD – gribēju jau kādā brīvā brīdī pārbaudīt operatīvo atmiņu, bet eventuāli ziņas atnāca pašas – Intel sa*isās meistarībā, un rezultātā šī BIOS versija tika atsaukta. Acīmredzot ar pusgadu bija par maz, lai uzrakstītu kvalitatīvu procesora mikrokodu. Protams, paldies Microsoft, ka viņi spēja apiet šo problēmu Windows galā, līdz Intel uzrakstīs ko kvalitatīvāku – cerams, ka tas neprasīs vēl pusgadu.

Taisnības labad arī AMD nogrēkoja – kad Microsoft izlaida pirmo ielāpu Meltdown un Spectre ievainojamībām, datori ar vecākiem AMD procesoriem vairs nevarēja ielādēt Windows. Izrādījās, ka vainīga bija nekorekta AMD dokumentācija. Pieļauju, ka Microsoft un Apple inženieri ir tikpat priecīgi strēbt ārā šo putru (it sevišķi Intel savārīto) kā Linux izstrādātāji, tikai viņiem nav publiskas e-pasta listes, kur malā stāvošajiem ir iespēja sekot līdzi procesam.

Es minēju vēl vienu iemeslu, kādēļ turu ļaunu prātu uz Intel, un tas ir Intel Dual Band Wireless-N 7260. Kas par miskasti! Intel atbalsta forumā ir neskaitāmi temati par šo bezvadu tīkla adapteri. Pat pēc neskaitāmām draiveru versijām tas joprojām strādā nestabili, liekot spekulēt, vai tik problēma neslēpjas pašā dzelzī. Piemēram, man šis Intel inženierijas brīnums spēj nogāzt mājas bezvadu tīklu tā, ka pings aiziet tūkstošos vai paketes vienkārši tiek zaudētas, un līdz tikai rūtera restartēšana. Adaptera nomaiņa arī nelīdzēja, turklāt es nevaru tā vienkārši ieskrūvēt jebkuru citu, jo Lenovo klēpjdatora BIOS uztur whitelist ar atļautajiem bezvadu adapteriem. Stulbums.

Ja man agrāk šķita, ka klēpjdators ar “maksimāli visu no Intel” ir diezgan droša izvēle, tad šobrīd es vairs tik drošs neesmu.

Man reiz bija dators ar AMD Athlon XP 2000+ procesoru, un tie tiešām bija AMD ziedu laiki. Bet tad Intel sekmīgi tika pāri savai šausmīgajai Pentium 4 ērai, un AMD ilgi nebija, ko likt pretī. Ja atmiņa neviļ, tad vienu brīdi jau bija šaubas par kompānijas turpmāku pastāvēšanu. Cerams, ka ar Ryzen un visu, kas tam sekos, AMD vēl ilgi spēs sīvi konkurēt ar Intel. Protams, laiks rādīs, ko dažādi OEM spēs paveikt uz mobilo Ryzen bāzes, bet es ļoti ceru uz iespaidīgiem rezultātiem.

Savukārt pagaidām, pārfrāzējot Linusu Torvaldu: “Intel, fuck you!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.