Diemžēl dažas dienas atpakaļ šī niķis parādīja sevi no sliktās puses.

Situācija sekojoša – datora cietnis ir sadalīts divās daļās: puse atvēlēta Windows XP, puse – openSUSE. Tā kā Windows XP sāka stipri aptrūkties brīvā diska vieta, lielo failu saspiešanai uz laiku nonesu openSUSE partīcijas un izveidoju papildu NTFS partīciju.

Saspiedu failus, pārvietoju tos atpakaļ uz C disku, nesu nost pagaidu partīciju. Partīcijas dzēšanas brīdī saņēmu brīdinājumu, ka Windows uz šīs partīcijas glabā šādus tādus sistēmai kritiskus failus, un dzēšanas rezultātā var rasties problēmas. Tā kā šī partīcija man nudien nebija nepieciešama, ignorēju brīdinājumu un forsēju partīcijas dzēšanu. Restartēju datoru un dabūju Operating System Not Found. Nājs.

Ķēros klāt pie problēmas risināšanas. Startēju datoru no Windows XP uzstādīšanas CD, paņēmu Recovery Console – “logi” nekur nav zuduši. Diemžēl ne fixmbr, ne fixboot C: sitāciju nelaboja, un bootcfg /list arī neliecināja par problēmām.

Labi, ka biju iecepis Hiren’s Boot CD. Startēju datoru no tā, ielādēju Mini Windows XP režīmu, un izrādījās, ka sistēmas partīcīja bija kļuvusi neaktīva. Aktivizēju, restartēju – viss kārtībā.

Rezultātā pazaudēju stundu sava laika. Un vēl stulbi, ka nezinu, kā cīnīties pret šādu Windows uzvedību. Līdzīga situācija ir arī Thumbs.db failiem, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja attēliem piekļūst no GNU/Linux. Būtu vismaz tos failus glabājuši centralizēti vienā mapē, nevis pa vienam katrā attēlu mapē.

What a mess!

Biju jau ticis galā ar aptuveni 150 lpp. (izlasījis tekstu un izpildījis obligātos praktiskos darbus), kad dažādu iemeslu dēļ mācīšanos nācās nedaudz pabīdīt malā, un, kad varēju atkal pieķerties klāt, sapratu, ka lielu daļu no izlasītā jau esmu piemirsis.

Sāku no sākuma. Gānījos par lielo kļūdu daudzumu tekstā, komandu sintaksē un notikumu loģiskā secībā, piemēram, tiek prasīts lietotājs, kas iepriekšējos uzdevumos nav veidots. Izrādās, Microsoft grāmatu kļūdu labojumus publicē savā zināšanu bāzē (kā nekā, Microsoft produkts). Lūk, KB ieraksts šai grāmatai (jāpiebilst, ka tur ne tuvu nav visas manis ieraudzītās neprecizitātes).

Pamanīju arī atšķirības satura kvalitātē starp dažādiem autoriem. Ruestu pāris bija nohaltūrējis visvairāk. Lasot viņu sarakstītās nodaļas, šķita, ka materiāls ir tapis ārkārtīgā steigā – ka tik paspētu pirms deadline. Ne tikai kļūdas, bet arī sausums – daudzviet es nespēju rast atbildi uz jautājumu: “Kāpēc tieši tā un ne savādāk?” Diemžēl šie divi autori bija sarakstījuši vairumu nodaļu par tām AD piedāvātajām iespējām, par kurām es tieši vēlējos papildināt savas zināšanas visvairāk.

Pēc grāmatas izlasīšanas saskaitīju virtuālās mašīnas, ko biju saģenerējis, pildot praktiskos darbus – 28 gab. Pēdējā praktiskajā darbā vienlaicīgi vajadzēja darbināt septiņas virtuālās mašīnas. Sešas no tām mans dators pavilka, septīto nācās likt uz cita hosta, jo aptrūkās operatīvā atmiņa. Tad pa vidu vēl sanāca neliels fuck up – laika taupīšanas nolūkos virtuālās mašīnas kopēju un ģenerēju jaunus SID ar NewSID. Rezultātā, instalējot AD RMS, dabūju kaut ko līdzīgu šai kļūdai. Sapratu, ka lažu ir sataisījis NewSID, tāpēc turpmāk kā veidni izmantoju ar Sysprep sagatavotu virtuālo mašīnu. Laiku pa laikam virtuālajām mašīnām beidzās arī aktivizācijas periods, taču to var pagarināt trīs reizes.

Pārlasīju visus grāmatā esošos Exam Tip, atkārtoju IMO nozīmīgākās lietas, un devos kārtot eksāmenu. Īpaši liela pārliecība par sevi nebija – daudz kas pa šo laiku bija jau piemirsies, bet tā kā bija Second Shot, zināju, ka vājās vietas vēlāk varēšu “aizlāpīt”. Rezultāts bija pārsteigums arī man pašam – 981 no 1000.

Tagad jāizpēta tie tiešsaistes Hyper-V kursi (un varbūt arī jāmēģina nolikt attiecīgais eksāmens), ko bez maksas dabūju, izmantojot kādā Microsoft biļetenā saņemto piedāvājumu. Tā teikt, jātur acis vaļā, jo starp visu to mārketinga spamu nāk arī šis tas vērtīgs.

Tā vietā turpināju bakstīt Microsoft Hyper-V, ko būtībā var uzinstalēt uz jebkuras kastes, kas atbalsta Intel VT (nezinu AMD analogu) un DEP (šīs abas lietas baigi labi var pārbaudīt ar SecurAble), un kam ir pieejami Windows Vista x64 vai Windows Server 2008 x64 draiveri. Pamocījos ar Hyper-V MMC – izrādās, ka nav nemaz tik vienkārši nokonfigurēt, lai no Windows Vista klienta, kas atrodas domēnā, varētu administrēt darba grupā esošu Windows Server 2008 ar Hyper-V lomu.

Neskatoties uz lielo parent partition, kas būtībā ir Windows Server 2008, virtuālās mašīnas strādāja labi – labāk nekā uz manis iepriekš izmantotās Windows Server 2003 + Virtual Server 2005 R2 vai VMware Server kombinācijas.

Septembra beigās aizgāju uz Microsoft Latvia Partneru konferenci. Šogad Microsoft bija īpaši pacenties – ne tikai pateicās, cik mēs visi esam labi strādājuši, bet dienas gaitā piedāvāja arī dažādus interesantus seminārus. Tad lūk, viens no semināriem bija par Hyper-V, ko vadīja Daniel Van Soest – IT Pro Evangelist (lai ko tas arī nozīmētu) no Nīderlandes. Atmiņā iespiedās tas, ka šis čalis, atšķirībā no pārējiem prezentētājiem, bija džinsos un DC Shoes, un SCSI izrunāja kā “skušī”. Bija interesanti paklausīties par Microsoft un VMware pieeju virtualizācijas risinājumiem, dabā redzēju arī izstrādes stadijā esošo System Center Virtual Machine Manager 2008, taču visinteresantākais jaunums man šķita Hyper-V Server 2008 – tolaik tuvākajās nedēļās iznākošais bezmaksas hypervisor no Microsoft.

Tieši tā arī bija – pēc pāris nedēļām no novilku un uzinstalēju Hyper-V Server 2008. Produkts būtībā ir Windows Server 2008 Server Core režīmā ar Hyper-V lomu un nelieliem pielāgojumiem. Pirmajā brīdī pat radās doma, vai atradīsies censoņi, kas šo “bezmaksas Windows” pataisīs par lietojamu klienta operētājsistēmu, piemēram, ar LiteStep čaulu. Ja ir vēlme palasīt VMware domas par šo produktu, dodamies šurp. Lietošanas gaitā atklājās vēl viens mīnuss, kas gan attiecas uz Hyper-V kopumā – menedžmenta MMC snap-in ir pieejams tikai Windows Vista un Windows Server 2008 platformām. Neticu, ka Windows XP ir tik nevarīgs, lai nespētu administrēt Hyper-V. Drīzāk kārtējais Microsoft mēģinājums iesmērēt Vistu.

Pie viena izmēģināju arī SCVMM 2008 Beta, taču šis produkts man likās baigi nestabils – centieni darīt kaut ko vairāk par programmas atvēršanu ar laiku rezultējās kļūdās. Sapratu, ka labāk pagaidīt līdz RTM.

Microsoft arī cītīgi strādā arī pie Hyper-V popularizēšanas – vienā brīdī saņēmu arī Microsoft TechNet Flash e-pastu, kurā tika piedāvāti bezmaksas sagatavošanās kursi tiešsaistē un atlaide 70-652 eksāmenam. Protams, piereģistrējos.

Ko es gribēju teikt? Kā redzams, Microsoft visu šo laiku arī nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši. Jau tagad ir pieejamas Windows Server 2008 R2 un Hyper-V Server 2008 R2 betas ar jaunām iespējām (kaut vai Live Migration), kas rada vēl sīvāku konkurenci VMware un plašākas izvēles gala lietotājam. Būs joprojām interesanti.

Kā nu gadījās, kā ne – piezvanīja kāds mans paziņa un pateica, ka sievai gadījās aksidents ar laptopu, un šis plānojot pirkt vietā jaunu. Windows Vista līdz šim ir radījusi tikai sliktu pieredzi un tāpēc skatoties Apple produkcijas virzienā. Nevar jau nepiekrist. Uzreiz pateicu, ka tas būs diezgan savādāk, nebūs Tildes Biroja utt. Jebkurā gadījumā paziņa pajautāja, vai es nevarot izlīdzēt ar datu pārnešanu no vecā datora un jauno. Teicu, ka neesmu Apple eksperts, bet palīdzīgu roku sniegt varu.

Tad nu lūk, pirmdien zvans un esot iepirkts MacBook. Sarunāju, ka otrdien atbraukšu ciemos.

Kā vakara gaitā izrādījās, pusi laika nočakarējos ar IZZI atbalstu, mēģinot saprast, kāpēc neiet Internets (bija atslēguši, lai gan juridiski viss bija kārtībā), nevis ar MacBook. Datu pārnešana bija vienkārša – ar zibatmiņas palīdzību pārkopēju failus no Windows mapēm uz attiecīgajām Mac OS X mapēm. Nianses:

• ar Ctrl+klikšķis var dabūt konteksta izvēlni;
• Ctrl+C un Ctrl+V uz Windows ir Command+C un Command+V uz Mac OS X;
• vairākas mapes un failus uz Mac OS X var iezīmēt, turot Shift, nevis Ctrl.

Globālā izvēlņu josla pārsteiguma momentu neradīja, jo par to jau zināju iepriekš. Ar “dīvaino” logu maksimizēšanu arī jau biju saskāries. Vēlāk par šo lietu palasīju, un izrādās, ka Mac OS X pati saprot, cik patiesībā lielam ir jābūt logam, lai ar viņu var pilnvērtīgi strādāt, respektīvi, nav jēgas izstiept logu pa visu ekrānu, ja puse no loga būs tukša un nefunkcionāla. Interesanta pieeja, bet sākotnējā brīdi nepierasta.

Pievienoju kaut kādu Samsung MFC printeri. Iespraudu datorā USB kabeli un pēc mirkļa jau drukāju. Jūs jau zināt, kā būtu uz Windows…

Neizdevās nomigrēt e-pasta ziņojumus no Outlook 2003 uz Entourage 2008. Dīvaini, ņemot vērā, ka abi ir Microsoft produkti. Nestrādāja ne MSG failu ievilkšana Entourage 2008 logā, ne CSV imports.

Labi, ka kaimiņiem bija neaizsargāts bezvadu tīkls. Novilku un uzliku VLC media player, lai varētu atvērt VOB failus. Nekad nebiju neko instalējis uz Mac OS X, taču izlasīju VLC media player readme failu, un nekā sarežģīta tur nebija.

Kopumā baigi iepatikās Mac OS X vizuālais feedback. Noklusētais animāciju un efektu lietojums ir tik tiešām pārdomāts un vērsts uz produktivitātes veicināšanu. Labi, ka GNU/Linux kopiena arī sāk nākt pie prāta un domāt par sensible defaults, nevis pēc noklusējuma ļurina logus, jo tā var. Par kubā peldošām zivīm vispār nerunāšu.

Ja piever acis uz Apple korporatīvajiem izgājieniem un politiku, pirmais “lielais” iespaids ir ļoti pozitīvs!

Florbols

Šogad ar pāris draugiem sanāca pasekot līdzi Latvijas florbola čempionāta vīriešu virslīgas finālspēlēm. Lai gan esmu kādu laiciņu padzīvojis Valmierā, “Rubenes” pusē nebiju. Šoreiz jutu līdzi brāļiem Blindiem un “Latvijas Avīze/LU” komandai, jo tieši viņi mūs uzaicināja klātienē paskatīties spēles. Pirmajā spēlē rūgts zaudējums, otrajā spēlē – uzvara (skatījos pa TV), taču nekad nebūtu domājis, ka svētdienas vakarā speciāli aiztesīšos uz Valmieru, lai redzētu finālu.

Spēle bija visnotaļ interesanta, “Avīze” krietnu laiku bija vadībā ar 3:1, taču “Rubene” desmit minūtes pirms spēles beigām panāca izlīdzīnājumu 3:3. Klusums tribīnēs iestājās, kad Atis Blinds 45 sekundes pirms mača beigām iesita uzvaras vārtus.

Tribīnes bija diezgan pilnas, un uz vienu “Avīzes” fanu bija aptuveni desmit “Rubenes” fani. Rubenieši pat bija pamanījušies atstiept divas sirēnas, nemaz nerunājot par bungām. Pretējās tribīnēs ievēroju programmēšanas pasniedzēju no studiju laikiem.

Neliels video no pēdējās finālspēles.

Tā kā sezona Atim un Andim ir beigusies, pēdejās divas ceturtdienas viņi uzspēlēja arī ar mums – amatieriem. Lieki piebilst, ka vārtu sargāšana bija krietni vien sarežģītāka.

Darbā jauns dators

Nomainot savu veco, uzticamo datoru ar AMD Athlon XP 2500+ un 1.25 GiB RAM pret jaunu ar Intel Core 2 Duo E8400 un 4 GiB RAM, kantoris ir kļuvis 100% Intel shop, jo mans vecais dators pirms tam bija vienīgais ar AMD procesoru.

Lai spētu adresēt visu operatīvo atmiņu, izvēlējos lietot Windows Vista Business 64 bitu versiju. Guvu dažas, ne ļoti patīkamas atziņas:

1. lai gan x64 arhitektūra tirgū jau pastāv krietnu laiku, Windows pasaulē tā joprojām ir pabērna lomā – lielākā daļa lietojumprogrammatūras ir pieejama tikai 32 bitu versijā (pat Microsoft Office 2007 nav 64 bitu versijas);
2. ir jālieto 32 bitu pārlūks, jo daudzi spraudņi ir pieejami tikai šādā versijā;
3. Tildes Biroja 2005 tastatūras izkārtojumi nestrādā, talkā nāk Apostrofs;
4. Windows Vista 64 bitu versija obligāti pieprasa parakstītus draiverus. Vienīgais veids, kā apiet šo lietu – ik reizi pirms operētājsistēmas ielādes Boot Menu ir jānorāda, lai obligātā draiveru parakstīšana tiktu ignorēta. Neparakstītu draiveru dēļ radās šādas tādas problēmas, uzstādot VMware Server.

Taču kopumā jaunajam datoram nav ne vainas – klusāks, jaudīgāks, spēj darbināt 64 bitu virtuālās mašīnas… Esmu apmierināts.

Kubuntu Hardy Heron

Šo putnu arī esmu adoptējis. No abiem variantiem izvēlējos to, kas pēc noklusējuma ir ar KDE 4. Šo to no KDE 3 arī nācās uzstādīt (piemēram, kcontrol, jo System Settings atteicās pievienot papildu fontus, un man bija arī vēlme nedaudz pielāgot KDE 3 aplikāciju izskatu).

Kā jau ar ikvienu jaunu Kubuntu versiju, šādas tādas lietas nestrādāja out of the box, kaut kas ir salabots un kaut kas atkal nefunkcionē. Atliek tik atcerēties, kas ir darīts sešus mēnešus iepriekš, un lietas nostājas atpakaļ savā vietā.

Ieguvums, salīdzinot Gutsy Gibbon + KDE 4 ar Hardy Heron, ir KDE 3 neesamība, līdz ar to nav divu Konqueror, KTorrent utt.

Honorable Mention

Domāju, ka ir vērts pieminēt Windows XP Service Pack 3. Lai gan plašākai publikai tā vēl nav pieejama pēdējā brīdī atklātas problēmas dēļ, kādu brīdi atkritīs murgs pēc svaigas Windows XP uzstādīšanas krāmēt vēl 100+ ielāpus (OK, iepriekš bja vēl trakāk – ielāpus vajadzēja krāmēt, vienlaicīgi lūdzoties, lai līdz ielāpu uzstādīšanas beigām pie kastes nepieklauvē Blaster).

Ņemot vērā Microsoft problēmas ar Windows Vista popularitāti, izskatās, ka Windows XP vēl kādu laiku būs aktuāla, un SP3 tik vēl stingrāk nostiprinās tās pozīcijas.

Mani pārsteidza pavisam cita lieta – kāpēc Intel nolēma platē integrēt nevis kādu savu, bet gan cita ražotāja izstrādātu IDE kontrolieri? Varat minēt, cik ilgu laiku es vakar patērēju, kamēr sapratu, ka ne tikai SATA, bet arī IDE kontroliera draiveris Windows instalēšanas laikā ir jāiebaro ar disketes palīdzību; pretējā gadījumā licencēšanas noteikumu vietā BSOD, jo tiek pakāsta saikne ar CD lasītāju.

Un, kā izrādās, ja labi pameklē, tad šis efekts ir arī kaut kur aprakstīts.

Pirmkārt, viena projekta ietvaros atklājās, ka nekorekti funkcionē domēna kontrolieris. Pēc nelielas izpētes konstatēju, ka tam ir nobirusi mapju koplietošana – šāri ir iespējams uztaisīt, taču tai nevar piekļūt, izmantojot UNC ceļu.

Protams, nepieejamas NETLOGON un SYSVOL mapes rada nopietnas problēmas – nestrādājošu Group Policy, nespēju pievienot datorus domēnam utt.

Tā kā risinājums šai problēmai nebija gluži acīmredzams, un man nebija vēlmes eksperimentēt uz produkcijas sistēmas, izveidoju virtuālu mašīnu un atjaunoju uz tās svaigāko domēna kontroliera rezerves kopiju. Jauki, tagad man bija divi domēna kontrolieri ar identiskām problēmām, no kuriem vienu var pēc sirds patikas čakarēt.

Patiesībā tas, ko es vēlējos darīt, bet noraustījos, beigās arī bija risinājums – TCP/IP protokola pārinstalēšana, kam gan sekoja arī neliela reģistra salāpīšana un servera pārstartēšana.

Un jā, otrā lieta – kopā ar vēl 55 censoņiem no ceturtdienas oficiāli varu kabināt savam vārdam un uzvārdam klāt “Mg.sc.comp.”

Pameklēju risinājumus un atradu, ka vispirms vajagot atjaunināt sistēmas BIOS, un tikai pēc tam ķerties klāt Windows reanimācijai. Tā kā sistēmas BIOS serverim tika atjaunināts līdz pēdējai versijai jau pirms operētājsistēmas uzstādīšanas, ķēros klāt otrajai fāzei. Izrādās, ka šī problēma rodas, kad Windows 2003 Server operētājsistēmai liek virsū pirmo servisa paku, un jaunais update.sys fails nespēj sadzīvot ar dzelzi. Risinājums ir atkopēt atpakaļ iepriekšējo versiju. Manā situācijā uz servera ir uzstādīta Windows 2003 Server R2 operētājsistēma, kas principā jau ir Windows 2003 Server ar pirmo servisa paku + vēl dažas jaukas fīčas. Bet tā kā man gluži nekas cits neatlika, kā vienkārši mēģināt, tā arī darīju.

update.sys faila atjaunošanas process notiek caur Recovery Console, un pirmā neērtība jau bija ierobežotais disku un RAID kontrolieru draiveru klāsts, kas pēc noklusējuma ir pieejams Windows instalācijas diskam, respektīvi, RAID kontrolieris netika atrasts, un Windows apgalvoja, ka cietā diska serverī nav. Līdz ar to nācās meklēt diskešu lasītāju, disketi un draiverus, lai iestāstītu, ka RAID kontrolierī ir nokonfigurēts spogulis ar vienu partīciju.

Kad beidzot tiku iekš Recovery Console, sāku darbības ar update.sys failu. Šis fails atrodas divās vietās:

%windir%\system32\dllcache

%windir%\system32\drivers

Visdrošāk ir katrā direktorijā pārsaukt šos failus ar komandu:

ren update.sys update.bak

Pēc tam no Windows instalācijas diska katrā no šiem direktorijiem ir jāatkompresē update.sys fails:

expand D:\i386\update.sy_ update.sys

Patiesībā man likās ļoti dīvani, ka ar to vien bija pietiekami, lai viss atkal strādātu, jo pēc izmēra iepriekšējais un atjaunotais update.sys fails bija vienāds.

Runājos ar kolēģi un, kad pēc sarunas beigām gribēju atvērt kādu lapu, sapratu, ka neveras – gan iekš Firefox, gan Internet Explorer. Pings iet. Pārstartēju, tas pats.

Nu neko darīt, skatījos, kas notiek procesu tabulā. Jā, ir uzradies kaut kāds dīvains process ar nosaukumu V. Kā nokauj, tā atkal startējas. Palaidu Process Explorer, lai uzzinātu kaut ko vairāk par šo mistisko procesu. Izrādās, ka jams slēdzas kaut kādam mistiskam grieķu serverim, un turklāt tiek startēts kā serviss. Meklēju servisu sarakstā, pirmajā brīdī nekas dīvains it kā neuzpeld. Palaidu HijackThis un ieraudzīju, ka pie papildus pieliktajiem servisiem, ir arī serviss ar “svarīgu” nosaukumu Windows Registry Service (viltnieki, ne?). Pāris minūtes Internetā uz otra datora, un konstatēju, ka esmu dabūjis gandrīz divus gadus vecu vīrusu W32/Rbot-YJ. Pārstartēju datoru Safe Mode, iztīrīju no reģistra kreisā servisa informāciju, izdzēsu izpildāmos failus, un no vīrusa vairs nebija ne smakas.