Tag Archives: windows

All your partitions are belong to Windows

Windows piemīt tāds nelāgs niķis – ne-sistēmas partīcijās pa kluso rakstīt sistēmas failus – parasti tur ir slēpta System Volume Information mape, ielāpi bieži vien atstāj pagaidu mapes utt. Par miskasti vēl varētu piekrist – būtu stulbi, ja failu dzēšanas brīdī tie no datu partīcijas tiktu kopēti uz sistēmas partīciju.

Diemžēl dažas dienas atpakaļ šī niķis parādīja sevi no sliktās puses.

Situācija sekojoša – datora cietnis ir sadalīts divās daļās: puse atvēlēta Windows XP, puse – openSUSE. Tā kā Windows XP sāka stipri aptrūkties brīvā diska vieta, lielo failu saspiešanai uz laiku nonesu openSUSE partīcijas un izveidoju papildu NTFS partīciju.

Saspiedu failus, pārvietoju tos atpakaļ uz C disku, nesu nost pagaidu partīciju. Partīcijas dzēšanas brīdī saņēmu brīdinājumu, ka Windows uz šīs partīcijas glabā šādus tādus sistēmai kritiskus failus, un dzēšanas rezultātā var rasties problēmas. Tā kā šī partīcija man nudien nebija nepieciešama, ignorēju brīdinājumu un forsēju partīcijas dzēšanu. Restartēju datoru un dabūju Operating System Not Found. Nājs.

Ķēros klāt pie problēmas risināšanas. Startēju datoru no Windows XP uzstādīšanas CD, paņēmu Recovery Console – “logi” nekur nav zuduši. Diemžēl ne fixmbr, ne fixboot C: sitāciju nelaboja, un bootcfg /list arī neliecināja par problēmām.

Labi, ka biju iecepis Hiren’s Boot CD. Startēju datoru no tā, ielādēju Mini Windows XP režīmu, un izrādījās, ka sistēmas partīcīja bija kļuvusi neaktīva. Aktivizēju, restartēju – viss kārtībā.

Rezultātā pazaudēju stundu sava laika. Un vēl stulbi, ka nezinu, kā cīnīties pret šādu Windows uzvedību. Līdzīga situācija ir arī Thumbs.db failiem, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja attēliem piekļūst no GNU/Linux. Būtu vismaz tos failus glabājuši centralizēti vienā mapē, nevis pa vienam katrā attēlu mapē.

What a mess!

70-640

Oi, šitais smagi nāca. Pagājušā vasarā priekšniecībai palūdzu, lai pasūta grāmatas, jo nolēmu pamācīties par Windows Server 2008. Nepilnas nedēļas laikā literatūra no britu Amazon jau bija klāt. Sāku ar 70-640. Grāmata – vairāk kā 900 lpp. gara. Ja ņem vērā, ka viss šis ir ne tikai jāizlasa, bet arī jāpiefiksē, pat tādam optimistam, kā man, radās šaubas, vai nav par daudz informācijas vienam eksāmenam.

Continue reading

Atkal par virtualizāciju

Augusta sākumā VMware nolēma bez maksas atdot ESXi hypervisor. Protams, novilku un uz parastas kastes ESXi uzinstalēju, taču nācās vilties, jo mātesplatē integrētais tīkla adapteris nebija VMware HCL. Meklēt citu, atbalstītu kasti negribēju, tāpēc atmetu ar roku.

Tā vietā turpināju bakstīt Microsoft Hyper-V, ko būtībā var uzinstalēt uz jebkuras kastes, kas atbalsta Intel VT (nezinu AMD analogu) un DEP (šīs abas lietas baigi labi var pārbaudīt ar SecurAble), un kam ir pieejami Windows Vista x64 vai Windows Server 2008 x64 draiveri. Pamocījos ar Hyper-V MMC – izrādās, ka nav nemaz tik vienkārši nokonfigurēt, lai no Windows Vista klienta, kas atrodas domēnā, varētu administrēt darba grupā esošu Windows Server 2008 ar Hyper-V lomu.

Neskatoties uz lielo parent partition, kas būtībā ir Windows Server 2008, virtuālās mašīnas strādāja labi – labāk nekā uz manis iepriekš izmantotās Windows Server 2003 + Virtual Server 2005 R2 vai VMware Server kombinācijas.

Septembra beigās aizgāju uz Microsoft Latvia Partneru konferenci. Šogad Microsoft bija īpaši pacenties – ne tikai pateicās, cik mēs visi esam labi strādājuši, bet dienas gaitā piedāvāja arī dažādus interesantus seminārus. Tad lūk, viens no semināriem bija par Hyper-V, ko vadīja Daniel Van Soest – IT Pro Evangelist (lai ko tas arī nozīmētu) no Nīderlandes. Atmiņā iespiedās tas, ka šis čalis, atšķirībā no pārējiem prezentētājiem, bija džinsos un DC Shoes, un SCSI izrunāja kā “skušī”. Bija interesanti paklausīties par Microsoft un VMware pieeju virtualizācijas risinājumiem, dabā redzēju arī izstrādes stadijā esošo System Center Virtual Machine Manager 2008, taču visinteresantākais jaunums man šķita Hyper-V Server 2008 – tolaik tuvākajās nedēļās iznākošais bezmaksas hypervisor no Microsoft.

Tieši tā arī bija – pēc pāris nedēļām no novilku un uzinstalēju Hyper-V Server 2008. Produkts būtībā ir Windows Server 2008 Server Core režīmā ar Hyper-V lomu un nelieliem pielāgojumiem. Pirmajā brīdī pat radās doma, vai atradīsies censoņi, kas šo “bezmaksas Windows” pataisīs par lietojamu klienta operētājsistēmu, piemēram, ar LiteStep čaulu. Ja ir vēlme palasīt VMware domas par šo produktu, dodamies šurp. Lietošanas gaitā atklājās vēl viens mīnuss, kas gan attiecas uz Hyper-V kopumā – menedžmenta MMC snap-in ir pieejams tikai Windows Vista un Windows Server 2008 platformām. Neticu, ka Windows XP ir tik nevarīgs, lai nespētu administrēt Hyper-V. Drīzāk kārtējais Microsoft mēģinājums iesmērēt Vistu.

Pie viena izmēģināju arī SCVMM 2008 Beta, taču šis produkts man likās baigi nestabils – centieni darīt kaut ko vairāk par programmas atvēršanu ar laiku rezultējās kļūdās. Sapratu, ka labāk pagaidīt līdz RTM.

Microsoft arī cītīgi strādā arī pie Hyper-V popularizēšanas – vienā brīdī saņēmu arī Microsoft TechNet Flash e-pastu, kurā tika piedāvāti bezmaksas sagatavošanās kursi tiešsaistē un atlaide 70-652 eksāmenam. Protams, piereģistrējos.

Ko es gribēju teikt? Kā redzams, Microsoft visu šo laiku arī nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši. Jau tagad ir pieejamas Windows Server 2008 R2 un Hyper-V Server 2008 R2 betas ar jaunām iespējām (kaut vai Live Migration), kas rada vēl sīvāku konkurenci VMware un plašākas izvēles gala lietotājam. Būs joprojām interesanti.

Mac OS X n00b

Uzreiz atzīšos, ka manas praktiskās operētājsistēmu zināšanas tālāk par Windows famīliju un populārākajiem GNU/Linux distributīviem nestiepjas. Protams, nav tā, ka es ne reizi neesmu turējis rokā Apple produkciju, taču neko vairāk par iPod un iPhone pabakstīšanu, Interneta pārlūkošanu ar Safari (uz draugu MacBook) veicis neesmu. Pāris dienas atpakaļ pienāca kārta tā kārtīgāk padarboties ar Mac OS X.

Kā nu gadījās, kā ne – piezvanīja kāds mans paziņa un pateica, ka sievai gadījās aksidents ar laptopu, un šis plānojot pirkt vietā jaunu. Windows Vista līdz šim ir radījusi tikai sliktu pieredzi un tāpēc skatoties Apple produkcijas virzienā. Nevar jau nepiekrist. Uzreiz pateicu, ka tas būs diezgan savādāk, nebūs Tildes Biroja utt. Jebkurā gadījumā paziņa pajautāja, vai es nevarot izlīdzēt ar datu pārnešanu no vecā datora un jauno. Teicu, ka neesmu Apple eksperts, bet palīdzīgu roku sniegt varu.

Tad nu lūk, pirmdien zvans un esot iepirkts MacBook. Sarunāju, ka otrdien atbraukšu ciemos.

Kā vakara gaitā izrādījās, pusi laika nočakarējos ar IZZI atbalstu, mēģinot saprast, kāpēc neiet Internets (bija atslēguši, lai gan juridiski viss bija kārtībā), nevis ar MacBook. Datu pārnešana bija vienkārša – ar zibatmiņas palīdzību pārkopēju failus no Windows mapēm uz attiecīgajām Mac OS X mapēm. Nianses:

  • ar Ctrl+klikšķis var dabūt konteksta izvēlni;
  • Ctrl+C un Ctrl+V uz Windows ir Command+C un Command+V uz Mac OS X;
  • vairākas mapes un failus uz Mac OS X var iezīmēt, turot Shift, nevis Ctrl.

Globālā izvēlņu josla pārsteiguma momentu neradīja, jo par to jau zināju iepriekš. Ar “dīvaino” logu maksimizēšanu arī jau biju saskāries. Vēlāk par šo lietu palasīju, un izrādās, ka Mac OS X pati saprot, cik patiesībā lielam ir jābūt logam, lai ar viņu var pilnvērtīgi strādāt, respektīvi, nav jēgas izstiept logu pa visu ekrānu, ja puse no loga būs tukša un nefunkcionāla. Interesanta pieeja, bet sākotnējā brīdi nepierasta.

Pievienoju kaut kādu Samsung MFC printeri. Iespraudu datorā USB kabeli un pēc mirkļa jau drukāju. Jūs jau zināt, kā būtu uz Windows… :D

Neizdevās nomigrēt e-pasta ziņojumus no Outlook 2003 uz Entourage 2008. Dīvaini, ņemot vērā, ka abi ir Microsoft produkti. Nestrādāja ne MSG failu ievilkšana Entourage 2008 logā, ne CSV imports.

Labi, ka kaimiņiem bija neaizsargāts bezvadu tīkls. Novilku un uzliku VLC media player, lai varētu atvērt VOB failus. Nekad nebiju neko instalējis uz Mac OS X, taču izlasīju VLC media player readme failu, un nekā sarežģīta tur nebija.

Kopumā baigi iepatikās Mac OS X vizuālais feedback. Noklusētais animāciju un efektu lietojums ir tik tiešām pārdomāts un vērsts uz produktivitātes veicināšanu. Labi, ka GNU/Linux kopiena arī sāk nākt pie prāta un domāt par sensible defaults, nevis pēc noklusējuma ļurina logus, jo tā var. Par kubā peldošām zivīm vispār nerunāšu.

Ja piever acis uz Apple korporatīvajiem izgājieniem un politiku, pirmais “lielais” iespaids ir ļoti pozitīvs!