Lieldienu brīvdienu laikā paspēju noskatīties četras filmas: Maikla Mūra Fahrenheit 9/11 un Bowling for Columbine, kā arī ar šo režisoru nesaistītās Alpha Dog un Crash.

Nezinu, kā ir ar citiem, bet, skatoties Fahrenheit 9/11, man galvā visu laiku skanēja System Of A Down dziesma “B.Y.O.B.” – tieši tādēļ, ka sociāli visneaizsargātie un trūcīgākie jaunieši ir misijā Irākā, nevis kongresmeņu bērni. Vienā ziņā jau žēl amerikāņus, ka šiem tādi idioti ir prezidenta administrācijā, bet no otras puses – paši vien tādu prezidentu ievēlēja, turklāt divas reizes. Arī mūsu karavīri ir Irākā, bet vai mums no tā ir kāds labums? Varbūt aizsūtīsim savus karavīrus vēl piecās misijās uz Tuvajiem Austrumiem un tad beidzot dabūsim kāroto bezvīzu režīmu ar ASV? Lai vai kā, bet visvairāk nošokēja, kā šī Homeland Stupidity politika strādā tieši ASV iekšienē – USA PATRIOT Act, viens, uz pusslodzi strādājošs, policists Oregonas štata piekrastes līnijas apsardzei 100 jūdžu garumā, kā arī pastāvīgā pilsoņu iebiedēšana ar terorisma draudiem, kas noved pie citas Maikla Mūra filmas Bowling for Columbine.

Nezināju, ka amerikāņi tā aizraujas ar šaujamieročiem. Labi, arī kanādieši aizraujas ar šaujamieročiem, taču nenogalina viens otru tādos apjomos, kā to dara amerikāņi. Kaut gan pie kā vēl var novest apstākļi, ka ieroči ir viegli pieejami (dod pat dāvanā, atverot kontu bankā), lodes tirgo lielveikalos, un ziņās stāsta par pastāvīgiem draudiem valstij.

Arī Alpha Dog un Crash katra savā ziņā bija labas filmas. Pirmajā visu laiku pavadīja cerība, ka čalīti nenogalinās, bet periodiski atgādinošie Witness #n subtitri, protams, vēstīja par tuvojošos traģēdiju. Bezjēdzīga nāve, turklāt vēl vairāk ir žēl, ka vēl nesenā pagātnē tas tā patiešām ir noticis. Lai gan Babel man likās spēcīgāka filma, arī Crash bija interesanti izspēlētas vienā ziņā svešu, taču savā starpā saistītu cilvēku savstarpējās attiecības, ko caurvija stereotipi par rasu piederību un pārsteidzīgi lēmumi.