…visus tos, kuri savām programmām taisa fancy schmancy uzstādīšanas vedņus, it sevišķi serveru galā. Pēdējais hīts – Exchange Server 2007, kas ir ne tikai diezgan kaprīzs attiecībā pret instalēšanu, izmantojot Remote Desktop (risinājums – mstsc -console), bet arī setups ar savām krāsu pārejām strādāšanu pārvērš logu pārzīmēšanās gaidīšanas svētkos. Ja viss turpinās iet šādu ceļu, tad nākamā Exchange Server versija visdrīzāk jau prasīs DirectX 10 spējīgu video karti “skaistu 3D efektu” attēlošanai uzstādīšanas vedņa laikā.
Tag Archives: microsoft
Intel BLKDG33TLM
Virsrakstā minētais mātes dēlis, maigi izsakoties, ir diezgan neparasts eksemplārs. OK, fakts, ka tam nav PS/2 portu un iespējas pieslēgt standarta diskešu lasītāju, ir saprotams – tā tomēr ir jau vēsture un USB jau sen ir de facto standarts datoram pieslēdzamajām iekārtām.
Mani pārsteidza pavisam cita lieta – kāpēc Intel nolēma platē integrēt nevis kādu savu, bet gan cita ražotāja izstrādātu IDE kontrolieri? Varat minēt, cik ilgu laiku es vakar patērēju, kamēr sapratu, ka ne tikai SATA, bet arī IDE kontroliera draiveris Windows instalēšanas laikā ir jāiebaro ar disketes palīdzību; pretējā gadījumā licencēšanas noteikumu vietā BSOD, jo tiek pakāsta saikne ar CD lasītāju.
Un, kā izrādās, ja labi pameklē, tad šis efekts ir arī kaut kur aprakstīts.
Saspringta nedēļa
Šonedēļ vairāk vai mazāk visas manas aktivitātes bija saistītas ar divām svarīgām lietām.
Pirmkārt, viena projekta ietvaros atklājās, ka nekorekti funkcionē domēna kontrolieris. Pēc nelielas izpētes konstatēju, ka tam ir nobirusi mapju koplietošana – šāri ir iespējams uztaisīt, taču tai nevar piekļūt, izmantojot UNC ceļu.
Protams, nepieejamas NETLOGON un SYSVOL mapes rada nopietnas problēmas – nestrādājošu Group Policy, nespēju pievienot datorus domēnam utt.
Tā kā risinājums šai problēmai nebija gluži acīmredzams, un man nebija vēlmes eksperimentēt uz produkcijas sistēmas, izveidoju virtuālu mašīnu un atjaunoju uz tās svaigāko domēna kontroliera rezerves kopiju. Jauki, tagad man bija divi domēna kontrolieri ar identiskām problēmām, no kuriem vienu var pēc sirds patikas čakarēt.
Patiesībā tas, ko es vēlējos darīt, bet noraustījos, beigās arī bija risinājums – TCP/IP protokola pārinstalēšana, kam gan sekoja arī neliela reģistra salāpīšana un servera pārstartēšana.
Un jā, otrā lieta – kopā ar vēl 55 censoņiem no ceturtdienas oficiāli varu kabināt savam vārdam un uzvārdam klāt “Mg.sc.comp.”
Windows Live Writer
Izdomāju pamēģināt Microsoft izstrādāto blogu autorēšanas rīku, kas izrādās atbalsta ne tikai Windows Live Spaces, bet arī dažādus citus blogošanas servisus un platformas, ieskaitot arī WordPress. Pasākums gan vēl ir beta versijas stadijā, taču dod labu ieskatu, kas būs sagaidāms beigās.
Palaižot programmu, vispirms ir jāiziet vednis, kurā jānorāda informācija par savu blogu – saite, lietotāja vārds, parole utt. Procesa laikā notiek pieslēgšanās blogam ar mērķi uzzināt dažādu informāciju par blogu (piemēram, nosaukumu), kā arī izveidot lokālu veidni ierakstu priekšskatīšanai. Vedņa beigās bija kopsavilkuma informācija, kas skaidri un gaiši pavēstīja, ka mans blogs ir balstīts uz WordPress.
Windows Live Writer ir iespējams pārslēgties starp četriem dažādiem ierakstu rediģēšanas režīmiem:
- standarta redaktoru (stils netiek ņemts vērā);
- WYSIWYG redaktoru (uzreiz redzi, kā ieraksts izskatīsies bloga lasītājiem);
- priekšskatījumu (OK, šis nav gluži rediģēšanas režīms – bezsaistē var paskatīties, kā ieraksts izskatīsies pēc tā nopublicēšanas);
- HTML redaktoru (fine-tuning lietām).
Redaktors ir iespējām bagātāks nekā WordPress iebūvētais TinyMCE – šeit var mainīt gan fontus, gan bildītēm pievienot dažādus efektus, taču tas nav nekas tāds, ko nevarētu izdarīt WordPress HTML redaktorā vai attēlu apstrādes programmā pirms to augšupielādēšanas.
Windows Live Writer ieimportēja visas manis definētās ierakstu kategorijas, un, kā izrādās, tas arī labi sadzīvo ar Ultimate Tag Warrior spraudni manā gadījumā vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ tas tomēr nenostrādāja (tagus pievienoju, izmantojot WordPress iebūvēto ierakstu redaktoru).
Ierakstus var saglabāt kā melnrakstus gan lokāli uz datora, gan arī blogā. Windows Live Writer paralēli uz datora saglabātajiem ierakstiem spēj arī pieslēgties blogam un atvērt rediģēšanai jebkuru ierakstu. Ir iespējams nokonfigurēt ieraksta rekvizītus – datumu, komentēšanas iespējas utt.
Protams, ir arī savi trūkumi:
- katru reizi publicējot ierakstu uz blogu, par jaunu tiek augšupielādēti attēli – es vairākas reizes saglabāju šo ierakstu kā melnrakstu un WordPress attēlu pārlūkā katru reizi man parādījās jauns papildu ekrānšāviņa fails;
- akūti trūkst attēlu augšupielādes menedžeris;
- ierakstu nevar dalīt daļās;
- lai viss skaisti strādātu, nācās izvākt tīmekļa servera autentifikāciju WordPress administrēšanas mapei.
Šis ieraksts, izņemot augšupielādēto lielo ekrānšāviņa attēlu (skat. otro trūkumu), ir uzrakstīts Windows Live Writer.
Grūti gan spriest, vai es lietošu Windows Live Writer kā primāro bloga ierakstu redaktoru. Varbūt vēlrēz paskatīšos, kad iznāks pirmā stabilā versija.
[tags]windows live writer, microsoft, wordpress[/tags] (“tagi”, ko pievienoja Windows Live Writer
)
Microsoft Windows Server 2003 Service Pack 2
Īpaši neafišējoties (vismaz pagaidām), Microsoft ir izlaidis otro lielo ielāpu savai serveru operētājsistēmai. Turklāt izskatās, ka 64 bitu versija satur arī Windows XP x64 otro servisa paku. Hmm, kurš riskēs pirmais?
