Tie, kuri ir tankā, zin, ka uz datora ar programmatūras palīdzību ir iespējams emulēt daudzas spēļu konsoles, piemēram, Nintendo Entertainment System (pie mums labāk pazīstamu Zhiliton, Hitex un Dendy pirātisko klonu veidolā) un Sega Mega Drive. Emulēšanas programmatūras izstrādātāju motivācija ir dažāda – citiem tas ir veids, kā pielietot savas zināšanas matemātikas, programmēšanas un aparatūras lauciņā, citi vēlas panākt, lai pēc vecu konsoļu un spēļu automātu aparatūras pilnīgas izzušanas būtu vēl iespējams kavēties atmiņās un uzspēlēt kādu retro spēli.
Katra spēļu konsoļu emulēšanas programma visbiežāk koncentrējas tikai ap vienas noteiktas spēļu konsoles darbības atdarināšanu, savukārt spēļu automātu emulēšanas programmas parasti apkopo uzreiz vairākas spēļu automātu sistēmas, piemēram, MAME (Multiple Arcade Machine Emulator).
Emulēšanas programmatūras izstrādi varētu salīdzināt ar Microsoft Office bināro failu formātu atbalsta ieviešanu OpenOffice.org vai atvērtā pirmkoda draiveru izstrādi ATI un NVIDIA video kartēm – arī konsoļu un spēļu automātu sistēmu ražotāji tehnisko specifikāciju dokumentāciju tur slepenībā, turklāt nesenā pagātnē ir arī sākuši īpaši rūpēties, lai reversā inženierija būtu ļoti apgrūtinoša, talkā ņemot datu šifrēšanu un aparatūras pašiznīcināšanos (ja tiek mēģināts nesankcionēti iejaukties tās darbībā).
CPS-3 (Capcom Play System 3) ir viena no šādām spēļu automātu sistēmām. Tās darbības princips ir sekojošs: pēc aparatūras startēšanas šifrētā spēle no kompaktdiska tiek ielasīta operatīvajā atmiņā, un tad tā tiek atšifrēta ar atslēgu, kas atrodas drošības kasetnē. Tikai pēc šī procesa ir iespējams spēlēt spēli. Ja notiek mēģinājums nesankcionēti iejaukties drošības kasetnes darbībā, atslēga tiek nodzēsta, un drošības kasetne ir metama miskastē.
CPS-3 tika izstrādāta 1996. gadā, taču tikai tagad ir salauzta tās šifrēšana. CPS-3 gan ir tikai sešas spēles, taču KĀDAS spēles! Man jau visvairāk siekalas tek par visu Street Fighter III sēriju. Principā šifrēšanas algoritmu aptuveni divos līdz trīs mēnešos (spriežot pēc bloga) atkoda Andreass Naivs, pirms tam kopā ar Nikolā Salmoria tiekot galā arī ar šifrēšanas algoritmu Capcom iepriekšējās paaudzes spēļu automātu sistēmai CPS-2.
Protams, ar šifrēšanas salaušanu vien nepietiek, jo vēl ir jārealizē arī pati CPS-3 emulēšana, taču jebkurā gadījumā puse no darba ir padarīta.
Shoryuken!