No savas puses gribēju padalīties ar pieredzi, atjauninot pēc noklusējuma openSUSE 11.1 esošo KDE 4.1.3 uz 4.2. Tātad, pa punktiem:

1. uzinstalēju tīru openSUSE 11.1 no KDE 4 Live CD;
2. nākamais solis bija atjauninājumu uzstādīšana – izmantojot YaST2, norādīju, ka vēlos instalēt jaunākas versijas tām pakotnēm, kas ir jau manā datorā;
3. pārstartēju datoru un devos uz openSUSE wiki KDE 4 lapu, kur uzklikšķināju uz openSUSE 11.1 KDE 4.2 One Click Install;
4. YaST2 pievienoja trīs papildu repozitorijus;
5. tālāk man tika paziņots, ka ir šādi tādi pakotņu konflikti, ko atrisināju, izvēloties vai nu neinstalēt, vai aizvākt konfliktējošo pakotni;
6. pamanīju, ka YaST2 papildus KDE 4.2 nezināmu iemeslu dēļ ir izdomājis uzstādīt arī kaudzi ar rūķim raksturīgām pakotnēm, taču šo nejēdzību es atrisināju, izvēloties neinstalēt gnome-desktop, kas automātiski arī aizvāca pārējās atkarīgās pakotnes;
7. pēc uzstādīšanas procesa pārstartēju datoru un pamanīju, ka uz darbvirsmas nestrādā konteksta izvēlne. Atrisināju, nodzēšot lietotāja KDE 4 iestatījumu direktoriju (pēc noklusējuma ~/.kde4) un par jaunu piesakoties sistēmā;
8. papildus var arī aizvākt Amarok un digiKam KDE 3 versijas un uzstādīt to KDE 4 versijas (digiKam gan vēl ir Beta/RC stadijā).

Ko tas nozīmē? Ja paskatāmies senā pagātnē, viens no GTK+ un GNOME rašanās iemesliem bija Qt licence – tā konfliktēja ar citām atvērtā koda licencēm, tajā skaitā ar GPL. Vēlāk Trolltech gan pamainīja licencēšanas modeli – proprietary programmatūras izstrādātājiem Qt nācās pirkt, bet atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes mērķiem Qt bija pieejama ar GPL licenci.

Atvērtā pirmkoda komūnā joprojām ir mīti un konfliktējoši uzskati par Qt licenci. Liela daļa aizvien domā, ka Qt nav brīva programmatūra. Citi pārmet, ka pašreizējais duālais licencēšanas modelis ir neefektīvs – tā vietā, lai proprietary programmatūras izstrādātāji no Nokia pirktu Qt licenci, tie izvēlas GTK+, kas ir pieejama ar LGPL licenci, ļaujot bez papildu ieguldījumiem rakstīt slēgta koda programmatūru GNU/Linux platformai. Šādā situācijā ieguvēja ir GNOME – nevar nekādi noliegt, ka ar GTK+ rakstīta programmatūra labāk iederas tieši šajā darbvirsmas vidē.

Personīgi man nebija nekādu iebildumu pret duālo licencēšanas modeli, jo nauda palīdz finansēt tālāku Qt attīstību. Nevar noliegt, ka Qt tehniskā ziņā ir pārāka rīkkopa. Šie naudas līdzekļi nonāk arī KDE projektam – reti kad Trolltech (tagad Nokia sastāvā ietilpstošā Qt Software) nebija dažādu konferenču un kodēšanas sprintu sponsoru sarakstā.

Protams, ideālā pasaulē (kā to redz RMS), visi izmantotu GPL, un programmatūra būtu patiesi brīva, taču pašlaik situācija ne tuvu nav tāda (un diez vai tuvākajā nākotnē kardināli mainīsies). Daudzos gadījumos tīra GPL šodien drīzāk ir kā ierobežojošs, nevis akselerējošs faktors. Lielisks piemērs ir ISV skaits, kas raksta programmatūru KDE un GNOME darbvirsmas vidēm. Man nav precīzu skaitļu, taču es droši varu apgalvot, ka GNOME tas ir ar kārtu lielāks.

Qt ar LGPL licenci nostādīs GNOME un KDE vienādās pozīcijās. Arī daudzu distributīvu izstrādātāji varēs atkal izvērtēt, vai uzsvaru likt uz GNOME, vai tomēr KDE. Šis faktors arī ir svarīgs – GNU/Linux aizvien vairāk tiek pārdots kopā ar jauniem datoriem, un vairums šādu datoru nopirkušo arī izmanto to, kas viņiem ir dots. Lūk, piemērs – ja Dell noslēgs līgumu ar kādu ISV par kādas papildu proprietary utilītas izveidi Ubuntu distributīvam, ko Dell tirgo kopā ar saviem datoriem, diez vai šis ISV rakstīs šo programmu, izmantojot KDE un Qt bibliotēkas, rezultātā sataisot normālu dependency hell.

Un kas viņu zin, varbūt GNOME beidzot tiks pārrakstīta, izmantojot Qt.

Šādas tādas piezīmes:

• pāreja uz LZMA datu kompresijas algoritma izmantošanu RPM pakotņu veidošanā ir atmaksājusies simtprocentīgi – operētājsistēmas un atjauninājumu uzstādīšanas process ir patiešām ātrs, turklāt paši atjauninājumi ir kļuvuši mazāki – nav lieki jāgaida, kamēr tie novilksies;
• KNetworkManager sākotnēji nevarēja pieslēgties manam ar WPA aizsargātajam bezvadu tīklam, taču pēc jauninājumu uzlikšanas un datora pārstartēšanas viss bija kārtībā;
• neiesaku izmantot pēc noklusējuma iekļauto KDE 4.0.x versiju, bet gan ar One Click Install uzinstalēt KDE 4.1.x;
• neizdevās ar One Click Install uzinstalēt kodekus, pleijerus, spraudņus utt. no openSUSE-Community.org – YaST2 nespēja atrisināt xine-lib un libxine1 konfliktu; rezultātā nācās vien pašam noņemt “apgraizīto” xine-lib un no Packman repozitorija pa daļām salikt visu nepieciešamo, taču pēc tam viss strādāja kā nākas.

Ekrānšāviņš:

Vakar arī atjaunināju WordPress uz 2.6. Tiem, kuri lieto K2 kažociņu, varu pačukstēt, ka sānu slejas moduļus atpakaļ var dabūt, par jaunu saglabājot K2 konfigurāciju, un neeksistējošu Gravatar bildīšu vietā ģenerētos attēlus var redzēt, ja tiek pielaboti pāris failiņi.

Florbols

Šogad ar pāris draugiem sanāca pasekot līdzi Latvijas florbola čempionāta vīriešu virslīgas finālspēlēm. Lai gan esmu kādu laiciņu padzīvojis Valmierā, “Rubenes” pusē nebiju. Šoreiz jutu līdzi brāļiem Blindiem un “Latvijas Avīze/LU” komandai, jo tieši viņi mūs uzaicināja klātienē paskatīties spēles. Pirmajā spēlē rūgts zaudējums, otrajā spēlē – uzvara (skatījos pa TV), taču nekad nebūtu domājis, ka svētdienas vakarā speciāli aiztesīšos uz Valmieru, lai redzētu finālu.

Spēle bija visnotaļ interesanta, “Avīze” krietnu laiku bija vadībā ar 3:1, taču “Rubene” desmit minūtes pirms spēles beigām panāca izlīdzīnājumu 3:3. Klusums tribīnēs iestājās, kad Atis Blinds 45 sekundes pirms mača beigām iesita uzvaras vārtus.

Tribīnes bija diezgan pilnas, un uz vienu “Avīzes” fanu bija aptuveni desmit “Rubenes” fani. Rubenieši pat bija pamanījušies atstiept divas sirēnas, nemaz nerunājot par bungām. Pretējās tribīnēs ievēroju programmēšanas pasniedzēju no studiju laikiem.

Neliels video no pēdējās finālspēles.

Tā kā sezona Atim un Andim ir beigusies, pēdejās divas ceturtdienas viņi uzspēlēja arī ar mums – amatieriem. Lieki piebilst, ka vārtu sargāšana bija krietni vien sarežģītāka.

Darbā jauns dators

Nomainot savu veco, uzticamo datoru ar AMD Athlon XP 2500+ un 1.25 GiB RAM pret jaunu ar Intel Core 2 Duo E8400 un 4 GiB RAM, kantoris ir kļuvis 100% Intel shop, jo mans vecais dators pirms tam bija vienīgais ar AMD procesoru.

Lai spētu adresēt visu operatīvo atmiņu, izvēlējos lietot Windows Vista Business 64 bitu versiju. Guvu dažas, ne ļoti patīkamas atziņas:

1. lai gan x64 arhitektūra tirgū jau pastāv krietnu laiku, Windows pasaulē tā joprojām ir pabērna lomā – lielākā daļa lietojumprogrammatūras ir pieejama tikai 32 bitu versijā (pat Microsoft Office 2007 nav 64 bitu versijas);
2. ir jālieto 32 bitu pārlūks, jo daudzi spraudņi ir pieejami tikai šādā versijā;
3. Tildes Biroja 2005 tastatūras izkārtojumi nestrādā, talkā nāk Apostrofs;
4. Windows Vista 64 bitu versija obligāti pieprasa parakstītus draiverus. Vienīgais veids, kā apiet šo lietu – ik reizi pirms operētājsistēmas ielādes Boot Menu ir jānorāda, lai obligātā draiveru parakstīšana tiktu ignorēta. Neparakstītu draiveru dēļ radās šādas tādas problēmas, uzstādot VMware Server.

Taču kopumā jaunajam datoram nav ne vainas – klusāks, jaudīgāks, spēj darbināt 64 bitu virtuālās mašīnas… Esmu apmierināts.

Kubuntu Hardy Heron

Šo putnu arī esmu adoptējis. No abiem variantiem izvēlējos to, kas pēc noklusējuma ir ar KDE 4. Šo to no KDE 3 arī nācās uzstādīt (piemēram, kcontrol, jo System Settings atteicās pievienot papildu fontus, un man bija arī vēlme nedaudz pielāgot KDE 3 aplikāciju izskatu).

Kā jau ar ikvienu jaunu Kubuntu versiju, šādas tādas lietas nestrādāja out of the box, kaut kas ir salabots un kaut kas atkal nefunkcionē. Atliek tik atcerēties, kas ir darīts sešus mēnešus iepriekš, un lietas nostājas atpakaļ savā vietā.

Ieguvums, salīdzinot Gutsy Gibbon + KDE 4 ar Hardy Heron, ir KDE 3 neesamība, līdz ar to nav divu Konqueror, KTorrent utt.

Honorable Mention

Domāju, ka ir vērts pieminēt Windows XP Service Pack 3. Lai gan plašākai publikai tā vēl nav pieejama pēdējā brīdī atklātas problēmas dēļ, kādu brīdi atkritīs murgs pēc svaigas Windows XP uzstādīšanas krāmēt vēl 100+ ielāpus (OK, iepriekš bja vēl trakāk – ielāpus vajadzēja krāmēt, vienlaicīgi lūdzoties, lai līdz ielāpu uzstādīšanas beigām pie kastes nepieklauvē Blaster).

Ņemot vērā Microsoft problēmas ar Windows Vista popularitāti, izskatās, ka Windows XP vēl kādu laiku būs aktuāla, un SP3 tik vēl stingrāk nostiprinās tās pozīcijas.

Paraudzīsimies arī no citas puses, ir atvērtais Maemo, bet ir arī slēgtais Symbian un tagad būs arī dubulti licencētā Qtopia. Līdz šim viss bija it kā skaidrs – Maemo sēž uz viņu interneta tabletēm, savukārt Symbian – mobilajos tālruņos. Palasot piesaistītos dokumentus, ir grūti secināt, ko viņi darīs ar Qtopia, jo šī ir tehnoloģija, kas pārklājas gan ar Maemo, gan ar Symbian. Šobrīd ir skaidrs, ka Qtopia būs joprojām pieejama, bet vai Nokia plāno izmantot Qtopia arī savās ierīcēs?

Par Qt it kā būtu skaidrs – Nokia vēlas izstrādāt savas aplikācijas, nečakarēties ar savietojamību starp Windows, Mac OS un Linux, un laikam lētāk ir bijis nopirkt visu uzņēmumu, nekā maksāt naudiņu par Qt licencēm.

Priecē tas, ka Trolltech paliks kā atsevišķa vienība Nokia sastāvā, Nokia kļūs par Patron of KDE (PR stunt?), taču par spīti visiem mārketinga solījumu tekstiem nepamet bažas, ka var izjukt visa ekosistēma, kad KDE iegūst no Trolltech (Qt, cilvēku un finanšu resursi) un otrādi (publicitāte, platforma, uz kuras darbināt Qt aplikācijas). Vissliktākajā gadījumā joprojām paliek poison pill, taču cerēsim uz labāko un skatīsimies.

Diemžēl jāatzīst, ka es līdz šim tā arī īsti neesmu pamēģinājis pilnvērtīgi pastrādāt ar KDE 4 (galvenokārt akūta laika trūkuma dēļ). Brīdī, kad bija izdevība, novilku Live CD, taču tā beta bija pilnīgi nelietojama. Pie viena jāpiebilst, ka KDE 4.0.0 arī būs krietna deva kukaiņu, jo:

• kardināli manījies ir ne tikai izskats, bet arī apakšā esošās tehnoloģijas (Qt 3 vietā Qt 4, KDesktop un Kicker vietā Plasma, aRts vietā Phonon utt.);
• pēdējā pusgada laikā, it sevišķi pēdējos pāris mēnešos pirms šī gada 11. janvāra, izstrāde ir notikusi diezgan lielā steigā, mēģinot līdz Termiņam vienlaicīgi pabeigt gan fīčas, gan izķert redzamākās kļūdas – tāpēc arī betu un RC attiecīgā “kvalitāte”.

Protams, ne viss, kas bija KDE 3.5, būs arī KDE 4.0. Piemēram, nebūs personiskās informācijas pārvaldības programmatūras KDE 4 versija – jā, Kontact un visi viņa draugi vēl nav līdz galam noportēti uz Qt4. Tāpēc pagaidām nāksies darbināt to Kontact, kas ietilpst KDE 3.5 sastāvā (KDE 3 aplikācijas varēs lietot KDE 4 vidē).

Anyway, man ir liels prieks, ka KDE 4.0.0 ir, un tas ir tāds, kāds tas ir. Ja izstrādātāji būtu nosprauduši mērķi dabūt KDE 4.0 tādā pašā līmenī, kāds šobrīd ir KDE 3.5, tad mēs visi varētu draudzīgi gaidīt vēl vismaz gadu. Otrs variants – KDE projekts nonāktu tādā pašā situācijā kā Enlightenment ar savu 0.17. Stabila relīze arī piesaista izstrādātājus un nodrošina publicitāti.

Pavisam pacietīgie var gaidīt KDE 4.1, kad tiks pabeigtas lielo KDE aplikāciju KDE 4 versijas un kas solās atbalstīt Mac OS X Dashboard Widgets (Qt 4.4 būs WebKit atbalsts).

Un vispār, release party anyone?

Visdrīzāk arī Kubuntu Hard-on Heroin joprojām pēc noklusējuma izmantos KDE 3.5, jo šī būs LTS relīze, un es šaubos, vai kāds vēlēsies uzņemties trīs gadus uzturēt šāda apjoma atvērtā pirmkoda projekta point oh relīzi. Taču tas nenozīmē, ka KDE 4 tiks ignorēts. Jau šobrīd pēc katras KDE 4.0 alfas, betas un tagad jau RC ir bijušas attiecīgas Kubuntu pakotnes, turklāt tiek solīts, ka pēc KDE 4.0 iznākšanas būs arī īpašs, uz Gutsy Gibbon balstīts CD attēls, kas saturēs KDE 4.0. Visdrīzāk šāds risinājums būs arī Kubuntu 8.04 gadījumā, tikai bez LTS statusa.

Izskatās, ka arī openSUSE izstrādātāji nav vēl īsti nolēmuši par KDE 4 statusu distributīva 11. versijā. Jāpiebilst, ka arī openSUSE 10.3 ir pieejamas KDE 4.0 izstrādes versiju pakotnes, turklāt šī distributīva izstrādātāji ir pacentušies arī izveidot regulāri atjauninātu Live CD ar KDE 4, ko es iesaku ikvienam pamēģināt.

Kā redzams, nav šaubu, ka ikviens varēs dabūt savu shot of KDE 4.0, tiklīdz tas tiks atzīts par stabilu – vai nu papildu pakotņu veidā, vai kā atsevišķs CD – kā nu kuram ērtāk.

Nobeigumā video par jaunākajiem sasniegumiem Plasma frontē: