Bojeviki

Vakar noskatījos ceturto Rambo (baigā gaļa) un Die Hard (to, kurā Brūču Vilis vēl ar matiem uz galvas un ar plikām kājām deso). Ticiet vai nē, esmu epizodiski skatījies pirmo Die Hard vismaz četras reizes, taču no sākuma līdz galam – ne reizi.

Jāpiemin arī pašā pašā vakarā aizraujošā Čehijas un Turcijas spēle, kurā turki pēdējās 15 minūtēs no 0:2 izrāva uzvaru. Vispār intrigas labad varēja jau turku vārtsargs dabūt to noraidījumu ātrāk – nu ļoti gribējās redzēt, kā laukuma spēlētājs stāv vārtos. :)

Futijs

Man jau liekas, ka Chelsea vakar vienkārši pietrūka veiksmes – sitieni pa vārtu stabiem, pārliktni, un biegās vēl fiasko pendelēs… Labi, Džona Terija ar galvu izvilkto Man U sitienu pa vārtiem arī nevar nosaukt par neko citu, kā tikai pilnīgu cūceni (Chelsea tomēr arī šad un tad paveicās). Taču kopumā abas komandas spēka ziņā bija līdzvērtīgas, un nevar teikt, ka Man U kausu bija pelnījuši vairāk nekā Chelsea.