Atceros, šim atskaņotājam bija pat iespējams uzlikt jaunāku firmware. Un nē, laika gaitā tas nesalūza, toties morāli novecoja gan. CD ierakstīšana bija kaitinošs pasākums, ierakstītās matricas sāka mētāties dažādās malās, turklāt bieži vien to saturs atkārtojās vai vispār nebija zināms. Arī gabarīti sāka kļūt old school – CD atskaņotājs vienmēr ir bijusi masīva un neparocīga padarīšana – tā kā jostas stiprinājuma funkcijas bija ierobežot kustību brīvību un radīt sajūtu, ka tas tūlīt nolūzīs, vienīgie pārnēsāšanas varianti bija baggy pants, hoodie vai mugurenes kabatas. Pakāpeniski es šo atskaņotāju sāku izmantot arvien mazāk, līdz pārstāju lietot pavisam.

Nesen sadomāju savus mūzikas klausīšanās paradumus atjaunot. Protams, ne jau ar EXP511. Ilgi meklēju sev jaunu mūzikas atskaņotāja kandidātu, līdz izvēlējos – Creative ZEN MicroPhoto, baltā krāsā ar 8 GB ietilpību.

Reinis, protams, man ieteica ņemt Apple iPod. Bet es jau kādu laiciņu iepriekš biju izdomājis kritērijus, kuros neviens Apple iPod modelis pilnībā diemžēl neierakstās:

• izmēros mazs;
• “pietiekami” liela ietilpība;
• nomaināms akumulators;
• savietojamība ar GNU/Linux;
• radio.

Komplektā nāca vēl kaudze fīču, kaut vai attēlu pārlūkošana (ne velti MicroPhoto), organizētājs, modinātājs utt., kuras es visticamāk neizmantošu. Patiesībā esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, kaut gan ir arī savi trūkumi:

• Creative programmatūra ir bloatware, turklāt tā nesaprot track number informāciju MP3 ID tagos, pēc importa atskaņotājā sarindojot dziesmas alfabētiskā secībā pēc nosaukuma (Reinis jau brīdināja par Creative programmatūras murgiem, es tikai varu piekrist); risinājums – lietot Windows Media Player, kas dara savu darbu un saprot lietas, ko nesaprot Creative MediaSource;
• datu nesējs ir cietais disks, nevis flash atmiņa (mēs visi lieliski zinām, kas notiek ar cieto disku triecienu rezultātā);
• standarta komplektācijā nenāk līdzi lādētājs no elektrības rozetes, līdz ar to jālādē no datora caur USB kabeli.