Reizi nedēļā es spēlēju florbolu. Neesmu laukuma spēlētājs, bet gan vārtsargs. Šodien pienāca tas brīdis, kad beidzot es iepirku īstu vārtsarga formu! OK, gluži ne visu, bet gan pašu nepieciešamāko – bikses, ceļsargus, kreklu un ķiveri (zinu, ka obligāti būs vēl jāpaņem arī nahuiņiks, vēl var paņemt papildus polsterējumam aizsargkreklu, taču čaļiem, ar kuriem es spēlēju, vēl nav tik spēcīgs metiens, līdz ar to aizsargkrekls var vēl pagaidīt, tāpat ir ar cimdiem – citi tos lieto, citi nē, uz jautājuma zīmes paliek arī elkoņsargi).

Pāris bildītes, kā tas viss izskatās dabā (ceļsargi gan ir zem biksēm):

Ja vēl mēs visi regulāri nāktu uz treniņiem, spēlētu kārtīgi pēc noteikumiem, zālē būtu normāli borti un gumijots grīdas segums, aizsargi neskrietu uzbrukumā, pametot vārtsargu vienu, un atsevišķi spēlētāji piestrādātu pie tehnikas… Tad gan viss būtu baigi skaisti!