Synology DiskStation DS210j

Nu jau aptuveni trīs mēnešus esmu attēlā redzamās baltās kastītes īpašnieks. Motivācija iepirkt NAS bija jau sen, bet diemžēl plāns tika īstenots tikai pēc tam, kad biju jau šo to neatgriezeniski pazaudējis pēc datora cietā diska nosprāgšanas. Starp citu, pirmo reizi pieredzēju to, kā normāli funkcionējošs cietnis nobeidzas ar vienu klikšķi.

Stulbi, bet it kā “ērti piespraužamais” USB cietais disks manā gadījumā nav ideālais risinājums. Pirmkārt, mājās darbojoties ar datoru, reti sēžu pie galda – parasti esmu iekārtojies dīvānā. Ērti man, bet nav kur nolikt ārējo cietni. Otrkārt, USB cietais disks visu laiku “nekrīt acīs”, jo glabājas drošībā no diviem mazu rociņu pāriem. Rezultātā rezerves kopēšana ir tad, “kad par to atceros, kad ir brīvs brīdis un piemēroti apstākļi”.

Lai gan pazaudēju tikai mazu daļu no tā, ko potenciāli varēju pazaudēt, ja būtu “īsts vīrs”, tāpat šo un to nācās kasīt kopā pa visādiem Interneta nostūriem un darīt atkārtoti. Pēc “traumas sadziedēšanas” sapratu, ka arī mājās vajag nopietnāku (varbūt ne tik nopietnu, kā darba vietā) rezerves kopēšanas stratēģiju.

Continue reading

Par burkāniem, kam ar Koreju sakara pamaz

Aha, tieši tā.

Garšo man tie pikantie burkāni, taču nepatīk, ka sastāva ziņā tik vienkārši salātiņi nu jau velk uz gaļas salātu cenas kategoriju. Pēdējo reizi veikalā pirktais Korejas burkānu trauciņš maksāja aptuveni Ls 4 kilogramā. Turklāt kāds bija pamatīgi pārcenties ar etiķi.

Pavaicāju Gūgles tantei recepti, un atradu paprāvu kaudzīti. Protams, katrs taisa по-своему. Uzticējos šai receptei.

Pirmajā reizē darīju visu precīzi pēc grāmatas. Sanāca diezgan interesanti, jo Korejas burkānus ar sezamu ne reizi nebiju ēdis, bet man nedaudz pietrūka asuma.

Daži komentāri par recepti:

  • neiesaku mocīties, griežot burkānus ar parastu nazi, tā vietā prātīgāk ir iegādāties un lietot Julliene (žuljēna?) nazīti;
  • visi sīpoli ir jācep tajā pusglāzē eļļas, pēc tam sīpoli ir jāizmakšķerē ārā no eļļas, un sīpoli burkāniem klāt nav jāliek;
  • ja ir vēlme iegūt stock (veikala) Korejas burkānus, klāt var nelikt sarkanos piparus un sezama sēklas;
  • protams, jo ilgāk burkāni nostāv marinādē, jo garšīgāki tie kļūst.

Šodien noskatījos, ka burkāni veikalā maksā Ls 0,24 kilogramā. Arī pārējās sastāvdaļas kopā diez vai aizvelk līdz latam.

Un jā, joprojām meklēju asumu. :) Pagaidām zinu, ka etiķis to nedod. Lai labi garšo!

Kurš vēl spēlē Diablo II?

Jāatzīst, ka ar divām atvasēm laiks spēlēm ir nu ļooti ierobežots un kļūst aizvien ierobežotāks, bet ne par laiku šoreiz ir stāsts. Šad un tad kādu spēli jau uzspēlēt izdodas, un viena no spēlēm ir Diablo II: Lord of Destruction. Stāsts arī nav par maniem sasniegumiem šajā spēlē, bet gan par palielu FAIL no Blizzard puses, kas ir Diablo II izstrādātāji.

Daudzi zin, ka Blizzard ir diezgan unikāla spēļu kompānija, jo kā saražoja Warcraft, Diablo un Starcraft franšīzes vairāk kā desmit gadus atpakaļ, tā arī joprojām šobaltdien no šīm trim franšīzēm arī slauc savu naudiņu. World of Warcraft ir pasaulē populārākais MMORPG, arī Warcraft III un Starcraft tiek joprojām spēlētas profesionālajos turnīros. Par Starcraft popularitāti Dienvidkorejā lai runā Vikipēdija. Un kā ar Diablo? Ak jā, Diablo…

Diemžēl Diablo II ir pabērna lomā. Blizzard lielo naudu no šīs spēles nopelnīja laikā, kad oriģinālais Diablo II un vēlāk arī papildinājums Lord of Destruction bija svaigi – 2000. un 2001. gadā. Tā kā nekāda abonēšanas maksa par spēlēšanu Battle.net netiek iekasēta, tad Blizzard uz ienākumiem no šīs spēles var cerēt, ja kāds tikai tagad ir izlīdis no mucas vai arī pazaudējis cd-key. Manuprāt, Diablo II arī nav piemērota spēlēšanai turnīros, bet gan “jautrai monstru močīšanai, čara kačāšanai un vērtīgu mantu meklēšanai draugu lokā”.

Rezultātā Blizzard resursi primāri tiek veltīti Warcraft un Starcraft. Lai gan Diablo II, laikam ritot, ir lāpīta, balansēta un dabūjusi arī content patch (1.10), spēle joprojām ir pilna ar caurumiem, kļūdām, botiem, dublētām mantām utt. Protams, var vaimanāt, ka astoņus gadus veca spēle ir pamesta novārtā, taču tā joprojām tiek aktīvi spēlēta.

Un tagad interesantākais. Lai izrādītu pateicības žestu Diablo II spēlētājiem, kamēr tie gaida Diablo III, Blizzard 3. martā paziņoja, ka tiek izstrādāts jauns content patch (1.13), un katrs var izteikt vienu savu karstāko vēlmi, ko vēlētos redzēt šajā ielāpā. Tēma mazāk nekā mēneša laika sasniedza maksimālo ierakstu skaitu; lūk, dažas no vēlmēm:

  • lielāka maksimālā izšķirtspēja;
  • lielāka un koplietojama lāde;
  • lielāka iespēja atrast retās rūnas (populārākais dublēšanas objekts);
  • CAPTCHA pret botiem;
  • dažu sekunžu nogaidīšanas laiks, pirms spēlētājs var kļūt naidīgs pret citu spēlētāju pilsētā (atrisinātos TPPK problēma);
  • “+1 To Teleport” izvākšana no rūnu vārda “Enigma”;
  • dažādi balansēšanas priekšlikumi.

Prognozēdami, ka ielāps tūliņ būs gatavs, Blizzard aprīļa vidū paziņo, ka mēneša beigās varētu pat būt ladder reset. Liela daļa ladder spēlētāju beidz spēlēt, jo nav jau vairs jēgas – būs jāsāk no nulles. Taču pēkšņi notiek negaidītais - Warcraft III atklājas nopietna ievainojamība, un pie reizes arī Blizzard attieksme pret Diablo II spēlētājiem.

Darbs pie Diablo II ielāpa tiek uz laiku apturēts, un legacy komandai tiek uzdots lāpīt Warcraft III, kas beigās velkas līdz pat septembrim. Visus šos sešus mēnešus ir absolūti minimāla komunikācija no Blizzard. Par jauno ielāpu ir zināms tikai tas, ka:

  • būs lielāka lāde;
  • varēs pārspecializēt prasmes.

Laika gaitā tiek izveidots pat īpašs Diablo II Test Realm (kaut gan test realm vēl nav) forums, jo 95% tēmu Battle.net Diablo II forumos ir par 1.13 un vispārējo neapmierinātību par lietām.

Lai gan epopeja vēl nav galā, domāju, ka Blizzard jau tagad ir guvusi pamatīgu mācību, kā turpmāk mijiedarboties ar saviem spēlētājiem. Manuprāt, viss būtu bijis mierīgāk, ja Blizzard būtu vairāk runājusi – tieši informācijas trūkums radīja neziņu un dusmas spēlētājos.

Gaidu 1.13!

Trīs jauni loriņi fotoaparātam

Ja atmiņa neviļ, tad kopš iegādes brīža savam Canon EOS 450D klāt neko neesmu pircis. Šomēnes pasūtīju uzreiz trīs mantas.

Giotto’s Rocket-air Blower

Giotto's Rocket-air BlowerVienu dienu pamanīju, ka uz skatu meklētāja stikliņa ir nosēdies paliels puteklis. Tā kā zināju, ka fotoaparāta iekšienē ar pirkstiem aiztikt neko nedrīkst, un no elpas mitruma puteklis var arī pielipt, palasīju internetus un noskaidroju, ka putekļus no sensora un citām “neaizskaramām” vietām ļoti efektīvi nost dabū gaisa baloniņš. Turklāt tieši šis amizantā izskata ražojums ir visiecienītākais fotogrāfu vidū, jo tam piemīt spēcīga, koncentrēta gaisa strūkla, un gaisu tas ierauj caur aizmuguri (neiesūcot atpakaļ tikko nopūstos putekļus).

Pasūtīju eBay par 4,5 USD ar visu piegādi (Latvijā maksā Ls 15), un tiešām, putekli žigli dabūju nost.

Canon EF 50mm f/1.8 II

Canon EF 50mm f/1.8 IIIlgi domāju, kādu varētu paņemt nākamo objektīvu, līdz nonācu pie secinājuma, ka daudz bildēju krēslā un mākslīgā apgaismojumā, turklāt ar nifty fifty (plastic fantastic) nu nekādi nevar iegrābties.

Šī objektīva lielākais pluss neapšaubāmi ir f/1.8, kas ļauj dabūt ļoti īsus eksponēšanas laikus ierobežotas gaismas apstākļos. Turklāt pie šāda diafragmas atvēruma ir ieteicams izmantot tikai vienu autofokusa punktu, jo ar visiem deviņiem ir pavisam viegli panākt, ka asuma dziļums ir ne tur, kur bija iecerēts.

Otrais pluss, ko pamanīju, krietni vien asākie attēli, salīdzinājumā ar komplektā nākušo objektīvu.

Protams, ir arī savi mīnusi, lai gan es skaidri apzinājos, uz ko eju.

Pirmo mīnusu drīzāk varētu attiecināt uz manu fotoaparātu, respektīvi, tā kā Canon EOS 450D ir APS-C sensors, tad 50mm objektīvs uz mana fotoaparāta ir kā 80mm objektīvs uz pilna kadra DSLR. Rezultātā telpās bieži vien jābūt pieplakušam pie sienas, lai fotografējamais objekts ielīstu kadrā.

Otrkārt, šis nav zūmobjektīvs, līdz ar to jāzūmo ir ar kājām. Jāsaka, šāds aspekts vismaz mani personīgi vairāk disciplinē, un es vairs nefotografēju visu pēc kārtas.

Internetos lasīju, ka daudzi sūkstās par plastmasas konstrukciju, trauslumu, skaļo ne-USM motoru, piecstūraino bokeh, bet kamōn, nevajag mest objektīvu zemē, turklāt, lai par šādu cenu (nopirku eBay par 108 USD ar visu piegādi, Latvijā GNT tirgo par Ls 62,50 + PVN) dabūtu tik pienācīgu optikas kvalitāti, uz šādiem tādiem kompromisiem ir jāiet.

Jebkurā gadījumā esmu dikti laimīgs par pirkumu.

Premium Digital Grey Kard

Premium Digital Grey KardVienu dienu palasīju par baltā balansu un sapratu, kāpēc manis telpās bildētās fotogrāfijas krāsu ziņā stipri atšķiras no realitātes. Izrādās Auto White Balance ļoti bieži kļūdās, un arī pārējie režīmi nav diez ko precīzi. Risinājums – Custom White Balance, taču staipīt līdzi baltu lapu uz vietām, kur nav pietiekami lielu baltu objektu, lai aizpildītu kadru šablona vajadzībām, man nešķita diez ko ērti.

Alternatīva – fotografēt RAW + pēcapstrāde, un izmantot ExpoDisc, WhiBal vai Digital Grey Kard.

ExpoDisc es atmetu uzreiz dārgo izmaksu dēļ. Lai gan produkts pēc visa spriežot ir ļoti labs, diemžēl viena diametra filtrs neder visiem objektīviem…

Savukārt WhiBal un Digital Grey Kard būtībā ir identiski produkti, tikai pēdējais ir lētāks (man sanāca nepilni 24 USD ar piegādi). Lietošanu var apgūt WhiBal video instrukcijās.

Šī mantiņa gan nav vēl atceļojusi, bet lieku ļoti lielas cerības, ka dikti noderēs.

Nobeigšu šo ierakstu jau atkal ar atziņu, cik izdevīgi ir iepirkties ārzemju Interneta veikalos. Spilgtākais piemērs šoreiz ir sešas reizes lētākais Giotto’s Rocket-air Blower. Protams, bikses es eBay nepirktu, taču arvien biežāk salīdzinu cenas pie mums un ārzemēs.

Ļoti daudz ceļu policistu

Šķiet, pēdējā mēneša laikā it visur, kur es pa Rīgu vai tās apkārtni braucu, ikvienā maršrutā sanāk pabraukt garām vismaz divām CP ekipāžām vai fotoradaram. It sevišķi daudz sanāk redzēt ceļu policistus ar motocikliem. Arī šorīt viens stāvēja zem Vanšu tilta ar radaru rokā.

Negribētos ticēt, ka ar šādiem paņēmieniem tiek lāpīts IeM budžets, bet neesmu arī dzirdējis, ka CP būtu uzsākusi liela mēroga šoferu disciplinēšanas kampaņu.

Savukārt par šo – sen jau vajadzēja.