Brīvdienās kā kāršu namiņš izjuka mīts par kvalitatīvajām IBM ThinkPad eņģēm. Taisot ciet datoru, sajutu nelielu pretestību, šurpu turpu pakustināju displeju, un nākamajā brīdī mana T42 kreisā eņģe jau bija divās daļās. Protams, pēc šāda atgadījuma ņemu savus vārdus atpakaļ.
Interesanti, ka līdz pat salūšanas brīdim nebija nekādu mājienu, ka kaut kas tāds varētu atgadīties – nekas neļurkājās un nekrakšķēja, tā teikt – rock solid.
Tā kā garantija nu jau gandrīz pusgadu kā beigusies, ieskatījos eBay – eņģes ir nopērkamas, taču no pašrocīgas nomaiņas atturēja lielā pisne – jājauc ārā ir gan mammas daļa, gan displejs.
Noskaidroju remonta izmaksas servisos: IBM prasa Ls 40–50, ServiceNet un Lattelecom – Ls 55.
Šodien IBM piesūtīja priekšapmaksas rēķinu par nepilniem Ls 40, tagad atliek vien gaidīt detaļas ierašanos, lai varētu vest datoru uz remontu.
Šis atgadījums gan kardināli nemaina manas domas par IBM (nu jau Lenovo) portatīvo datoru konstrukcijas kvalitāti – lai gan neesmu savu datoru metis zemē, taču diendienā ar to strādājis esmu gan. Acīmredzot nekas nav mūžīgs. Ja eņģes ar laiku liek vilties, vismaz klaviere paliek ze best.
Protams, tā arī beigās nesapratu, vai saņemšu jaunumus uz e-pastu, un vai vispār mans konts ir valīds. Vienā brīdī pat uzrāvos uz nederīga SSL sertifikāta.
