Noskatījos Gomorra, filmu par Kamorru.
Reiz braucot mājup, noklausījos radio pārraidi, kurā tika intervēts Roberto Saviano - autors grāmatai, uz kā pamata ir balstīta filma. Dzīvībai izteikto draudu dēļ Roberto Saviano ir pametis Itāliju un atrodas pastāvīgā drošības iestāžu uzraudzībā. Autors intervijā norādīja, ka liela daļa cilvēku (kā spilgts piemērs tika minēti ziemeļeiropieši) nemaz nesaprot, ko nozīmē mafija; šis vārds viņos rosina drīzāk romantiskas sajūtas, nevis bailes.
Nesen pavīdēja arī ziņas, ka saistībā ar Kamorru ir arestēts jau trešais filmas aktieris(!) un mafijā ietilpstošā Kasalesi klana augstu stāvošs biedrs, kurš it kā esot pieminēts arī Saviano grāmatā. Atcerējos arī par Neapoles atkritumu krīzi 2007. gada beigās. Šādi fakti vēl jo vairāk ieintriģēja noskatīties Gomorra.
Filmai tā īsti nav ne sākuma, ne beigu – tā vienkārši ataino Kamorru neilgā laika posmā. Kompensācijas ieslodzīto mafijas biedru ģimenēm, savstarpējā izrēķināšanās, plus vēl narkotikas, ieroči, atkritumu bizness, ekskluzīvā apģērba darināšana – laikam Neapolē un tās apkārtnē nav nekā, kam nebūtu pieskāries mafijas pirksts. Nespēlēsi pēc noteikumiem – zaudēsi visu. Savā ziņā tiešām grūti noticēt, ka valstī ar pietiekami augstu labklājības līmeni pastāv šāda problēma. Turklāt Kamorra nav nebūt vienīgais organizētās noziedzības grupējums Itālijā.
Iesaku noskatīties, kaut vai Skārletas Johansones momenta dēļ.
