Jāatzīst, ka ar divām atvasēm laiks spēlēm ir nu ļooti ierobežots un kļūst aizvien ierobežotāks, bet ne par laiku šoreiz ir stāsts. Šad un tad kādu spēli jau uzspēlēt izdodas, un viena no spēlēm ir Diablo II: Lord of Destruction. Stāsts arī nav par maniem sasniegumiem šajā spēlē, bet gan par palielu FAIL no Blizzard puses, kas ir Diablo II izstrādātāji.
Daudzi zin, ka Blizzard ir diezgan unikāla spēļu kompānija, jo kā saražoja Warcraft, Diablo un Starcraft franšīzes vairāk kā desmit gadus atpakaļ, tā arī joprojām šobaltdien no šīm trim franšīzēm arī slauc savu naudiņu. World of Warcraft ir pasaulē populārākais MMORPG, arī Warcraft III un Starcraft tiek joprojām spēlētas profesionālajos turnīros. Par Starcraft popularitāti Dienvidkorejā lai runā Vikipēdija. Un kā ar Diablo? Ak jā, Diablo…
Diemžēl Diablo II ir pabērna lomā. Blizzard lielo naudu no šīs spēles nopelnīja laikā, kad oriģinālais Diablo II un vēlāk arī papildinājums Lord of Destruction bija svaigi – 2000. un 2001. gadā. Tā kā nekāda abonēšanas maksa par spēlēšanu Battle.net netiek iekasēta, tad Blizzard uz ienākumiem no šīs spēles var cerēt, ja kāds tikai tagad ir izlīdis no mucas vai arī pazaudējis cd-key. Manuprāt, Diablo II arī nav piemērota spēlēšanai turnīros, bet gan “jautrai monstru močīšanai, čara kačāšanai un vērtīgu mantu meklēšanai draugu lokā”.
Rezultātā Blizzard resursi primāri tiek veltīti Warcraft un Starcraft. Lai gan Diablo II, laikam ritot, ir lāpīta, balansēta un dabūjusi arī content patch (1.10), spēle joprojām ir pilna ar caurumiem, kļūdām, botiem, dublētām mantām utt. Protams, var vaimanāt, ka astoņus gadus veca spēle ir pamesta novārtā, taču tā joprojām tiek aktīvi spēlēta.
Un tagad interesantākais. Lai izrādītu pateicības žestu Diablo II spēlētājiem, kamēr tie gaida Diablo III, Blizzard 3. martā paziņoja, ka tiek izstrādāts jauns content patch (1.13), un katrs var izteikt vienu savu karstāko vēlmi, ko vēlētos redzēt šajā ielāpā. Tēma mazāk nekā mēneša laika sasniedza maksimālo ierakstu skaitu; lūk, dažas no vēlmēm:
- lielāka maksimālā izšķirtspēja;
- lielāka un koplietojama lāde;
- lielāka iespēja atrast retās rūnas (populārākais dublēšanas objekts);
- CAPTCHA pret botiem;
- dažu sekunžu nogaidīšanas laiks, pirms spēlētājs var kļūt naidīgs pret citu spēlētāju pilsētā (atrisinātos TPPK problēma);
- “+1 To Teleport” izvākšana no rūnu vārda “Enigma”;
- dažādi balansēšanas priekšlikumi.
Prognozēdami, ka ielāps tūliņ būs gatavs, Blizzard aprīļa vidū paziņo, ka mēneša beigās varētu pat būt ladder reset. Liela daļa ladder spēlētāju beidz spēlēt, jo nav jau vairs jēgas – būs jāsāk no nulles. Taču pēkšņi notiek negaidītais - Warcraft III atklājas nopietna ievainojamība, un pie reizes arī Blizzard attieksme pret Diablo II spēlētājiem.
Darbs pie Diablo II ielāpa tiek uz laiku apturēts, un legacy komandai tiek uzdots lāpīt Warcraft III, kas beigās velkas līdz pat septembrim. Visus šos sešus mēnešus ir absolūti minimāla komunikācija no Blizzard. Par jauno ielāpu ir zināms tikai tas, ka:
- būs lielāka lāde;
- varēs pārspecializēt prasmes.
Laika gaitā tiek izveidots pat īpašs Diablo II Test Realm (kaut gan test realm vēl nav) forums, jo 95% tēmu Battle.net Diablo II forumos ir par 1.13 un vispārējo neapmierinātību par lietām.
Lai gan epopeja vēl nav galā, domāju, ka Blizzard jau tagad ir guvusi pamatīgu mācību, kā turpmāk mijiedarboties ar saviem spēlētājiem. Manuprāt, viss būtu bijis mierīgāk, ja Blizzard būtu vairāk runājusi – tieši informācijas trūkums radīja neziņu un dusmas spēlētājos.
Gaidu 1.13!
Vienu dienu pamanīju, ka uz skatu meklētāja stikliņa ir nosēdies paliels puteklis. Tā kā zināju, ka fotoaparāta iekšienē ar pirkstiem aiztikt neko nedrīkst, un no elpas mitruma puteklis var arī pielipt, palasīju internetus un noskaidroju, ka putekļus no sensora un citām “neaizskaramām” vietām ļoti efektīvi nost dabū gaisa baloniņš. Turklāt tieši šis amizantā izskata ražojums ir visiecienītākais fotogrāfu vidū, jo tam piemīt spēcīga, koncentrēta gaisa strūkla, un gaisu tas ierauj caur aizmuguri (neiesūcot atpakaļ tikko nopūstos putekļus).
Ilgi domāju, kādu varētu paņemt nākamo objektīvu, līdz nonācu pie secinājuma, ka daudz bildēju krēslā un mākslīgā apgaismojumā, turklāt ar nifty fifty (plastic fantastic) nu nekādi nevar iegrābties.
Vienu dienu palasīju par baltā balansu un sapratu, kāpēc manis telpās bildētās fotogrāfijas krāsu ziņā stipri atšķiras no realitātes. Izrādās Auto White Balance ļoti bieži kļūdās, un arī pārējie režīmi nav diez ko precīzi. Risinājums – Custom White Balance, taču staipīt līdzi baltu lapu uz vietām, kur nav pietiekami lielu baltu objektu, lai aizpildītu kadru šablona vajadzībām, man nešķita diez ko ērti.
