Apaļa jubileja

Izrādās, ka marta beigās ir apritējuši tieši desmit gadi, kopš iznāca Mac OS X v10.0. Pie OSNews palasījos, ka v10.0 nemaz nebija tik nopulēts, un tādēļ v10.1 pat ir bijusi kā bezmaksas upgrade.

Vairākus gadus atpakaļ pie vecākiem skapī es uzraku tieši ar Mac OS X sākotnējo versiju datējamus laikraksta digital times numurus. Vienā no tiem pirmajā lappusē tieši bija raksts, kā Stīvs Džobss un Apple liek visas likmes uz Mac OS X – izgāšanās gadījumā par Apple mēs varētu aizmirst…

Jau tad šķirstot šo digital times numuru es pie sevis nobrīnījos, kā viens cilvēks ir spējis visu apgriezt kājām gaisā. Un vēl Maikla Della izteicieni

Man gan nav nevienas Apple ierīces, un es pat tīri labi bez tām iztieku, taču tās ierīces, kas man ir un kas šobrīd ir tirgū, pilnīgi noteikti nebūtu tādā veidolā, ja šos desmit gadus Apple neradītu jaunus un inovatīvus produktus (un visi tos nekopētu).

Lai gan es neesmu gluži vienisprātis ar paņēmieniem, kā Apple kontrolē savus produktus, tik un tā cepuri nost Apple priekšā par desmit pagājušajiem un vēl vismaz desmit nākamajiem gadiem ar BREAKING! Apple ražojumiem.

OpenOffice.org vai LibreOffice?

Tieši šāda izvēle man bija jāizdara, kad gandrīz vienlaicīgi tika izlaistas šo abu biroja programmatūras projektu 3.3 versijas. Līdz šim mājās biju lietojis OpenOffice.org.

Ļaunais Oracle apēda SUN, un sākās liela neziņa par līdz šim SUN paspārnē bijušo brīvās programmatūras projektu nākotni, it sevišķi pēc “skābekļa nogriešanas” OpenSolaris projektam. Tā nu kā sēnes pēc lietus saradās dažādi šo projektu atzari – OpenIndiana, MariaDB, Drizzle un LibreOffice…

Jāsaka, nebija jau arī tā, ka visi bija dikti apmierināti ar OpenOffice.org ieturēto kursu SUN laikos. Go-oo bija visspilgtākais piemērs SUN attiecībām ar trešo pušu izstrādātājiem, nerealizējot dažādas viņu piedāvātās idejas.

Galu galā uzliku tomēr LibreOffice. Pirmais, ko pamanīju, bija iepriekšējās failu un programmu ikonas. Laikam jaunākās, tāpat kā “OpenOffice.org” nosaukums, pieder Oracle un nedrīkst tikt izmantots (līdzīgi kā Mozilla Firefox un GNU IceCat). Taču nekas, 3.3.1 versijā jau it kā būšot jaunās, savējās LibreOffice ikonas.

LibreOffice pāris reizes arī nobeidzās ar kļūdu, bet to es saistu ar Go-oo Novell saknēm.

Nedaudz palapoju LibreOffice Wiki un e-pasta listes, entuziasms tur ir paliels, un es dikti ceru, ka tas nenoplaks.

Latgalīte

Tikko DB izlasīju rakstu par pirātismu. Liels bija mans izbrīns, ka Latgalītē joprojām tirgojot pirātisku programmatūru. Nu nespēju savā galvā sazīmēt, ka programmatūru uzstādīt protošs cilvēks 2011. gadā brauktu pēc tās uz Latgalīti.

Pirms desmit un vairāk gadiem diskus varēja nopirkt visur (un publiski). Manuprāt, šodien, ja ne policijai, tad vismaz Latvijā pieejamajai platajai Interneta šļaukai sen jau vajadzēja evolūcijas ceļā šādu nelegālās programmatūras ieguves veidu izskaust.

Java relevance?

Vai mūsdienās vispār vēl ir iemesls uzstādīt JRE? Lieta tāda, ka vakar atrisināju problēmu – pamanīju, ka lēni startējas Internet Explorer 8 (darbam vajag, un sākotnēji tā nebija). Sāku pa vienam slēgt ārā papildinājumus, līdz atradu vainīgo – Java(tm) Plug-In 2 SSV Helper. Uzstādīju jaunāko JRE versiju (kas skaitās savietojama ar Windows 7) – nelīdzēja. Man pat nav ne jausmas, ko šis papildinājums dod. Java apleti ielādējas arī bez tā.

Turpinot par Java apletiem, šobrīd Internetā lielāka iespēja ir saskarties ar Silverlight saturu, nevis Java apletiem. Es varu tikai izteikt minējumu, ka Java joprojām ir aktuāla specifiskās iekštīkla sistēmās, savukārt mana pieredze rāda, ka Internetā Java jau labu laiku ir kļuvusi totāli neaktuāla. Vēl viens iemesls “paturēt” Java ir OpenOffice.org, lai gan jāatzīst – Sun šo prasību “iefīrēja” mākslīgi. To funkcionalitāti, kas ir realizēta, izmantojot Java, mierīgi varēja arī realizēt bez tās.

Tad kā tur īsti ir?

All your partitions are belong to Windows

Windows piemīt tāds nelāgs niķis – ne-sistēmas partīcijās pa kluso rakstīt sistēmas failus – parasti tur ir slēpta System Volume Information mape, ielāpi bieži vien atstāj pagaidu mapes utt. Par miskasti vēl varētu piekrist – būtu stulbi, ja failu dzēšanas brīdī tie no datu partīcijas tiktu kopēti uz sistēmas partīciju.

Diemžēl dažas dienas atpakaļ šī niķis parādīja sevi no sliktās puses.

Situācija sekojoša – datora cietnis ir sadalīts divās daļās: puse atvēlēta Windows XP, puse – openSUSE. Tā kā Windows XP sāka stipri aptrūkties brīvā diska vieta, lielo failu saspiešanai uz laiku nonesu openSUSE partīcijas un izveidoju papildu NTFS partīciju.

Saspiedu failus, pārvietoju tos atpakaļ uz C disku, nesu nost pagaidu partīciju. Partīcijas dzēšanas brīdī saņēmu brīdinājumu, ka Windows uz šīs partīcijas glabā šādus tādus sistēmai kritiskus failus, un dzēšanas rezultātā var rasties problēmas. Tā kā šī partīcija man nudien nebija nepieciešama, ignorēju brīdinājumu un forsēju partīcijas dzēšanu. Restartēju datoru un dabūju Operating System Not Found. Nājs.

Ķēros klāt pie problēmas risināšanas. Startēju datoru no Windows XP uzstādīšanas CD, paņēmu Recovery Console – “logi” nekur nav zuduši. Diemžēl ne fixmbr, ne fixboot C: sitāciju nelaboja, un bootcfg /list arī neliecināja par problēmām.

Labi, ka biju iecepis Hiren’s Boot CD. Startēju datoru no tā, ielādēju Mini Windows XP režīmu, un izrādījās, ka sistēmas partīcīja bija kļuvusi neaktīva. Aktivizēju, restartēju – viss kārtībā.

Rezultātā pazaudēju stundu sava laika. Un vēl stulbi, ka nezinu, kā cīnīties pret šādu Windows uzvedību. Līdzīga situācija ir arī Thumbs.db failiem, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja attēliem piekļūst no GNU/Linux. Būtu vismaz tos failus glabājuši centralizēti vienā mapē, nevis pa vienam katrā attēlu mapē.

What a mess!