Archive for the 'Programmatūra' Category

Java relevance?

Vai mūsdienās vispār vēl ir iemesls uzstādīt JRE? Lieta tāda, ka vakar atrisināju problēmu – pamanīju, ka lēni startējas Internet Explorer 8 (darbam vajag, un sākotnēji tā nebija). Sāku pa vienam slēgt ārā papildinājumus, līdz atradu vainīgo – Java(tm) Plug-In 2 SSV Helper. Uzstādīju jaunāko JRE versiju (kas skaitās savietojama ar Windows 7) – nelīdzēja. Man pat nav ne jausmas, ko šis papildinājums dod. Java apleti ielādējas arī bez tā.

Turpinot par Java apletiem, šobrīd Internetā lielāka iespēja ir saskarties ar Silverlight saturu, nevis Java apletiem. Es varu tikai izteikt minējumu, ka Java joprojām ir aktuāla specifiskās iekštīkla sistēmās, savukārt mana pieredze rāda, ka Internetā Java jau labu laiku ir kļuvusi totāli neaktuāla. Vēl viens iemesls “paturēt” Java ir OpenOffice.org, lai gan jāatzīst – Sun šo prasību “iefīrēja” mākslīgi. To funkcionalitāti, kas ir realizēta, izmantojot Java, mierīgi varēja arī realizēt bez tās.

Tad kā tur īsti ir?

All your partitions are belong to Windows

Windows piemīt tāds nelāgs niķis – ne-sistēmas partīcijās pa kluso rakstīt sistēmas failus – parasti tur ir slēpta System Volume Information mape, ielāpi bieži vien atstāj pagaidu mapes utt. Par miskasti vēl varētu piekrist – būtu stulbi, ja failu dzēšanas brīdī tie no datu partīcijas tiktu kopēti uz sistēmas partīciju.

Diemžēl dažas dienas atpakaļ šī niķis parādīja sevi no sliktās puses.

Situācija sekojoša – datora cietnis ir sadalīts divās daļās: puse atvēlēta Windows XP, puse – openSUSE. Tā kā Windows XP sāka stipri aptrūkties brīvā diska vieta, lielo failu saspiešanai uz laiku nonesu openSUSE partīcijas un izveidoju papildu NTFS partīciju.

Saspiedu failus, pārvietoju tos atpakaļ uz C disku, nesu nost pagaidu partīciju. Partīcijas dzēšanas brīdī saņēmu brīdinājumu, ka Windows uz šīs partīcijas glabā šādus tādus sistēmai kritiskus failus, un dzēšanas rezultātā var rasties problēmas. Tā kā šī partīcija man nudien nebija nepieciešama, ignorēju brīdinājumu un forsēju partīcijas dzēšanu. Restartēju datoru un dabūju Operating System Not Found. Nājs.

Ķēros klāt pie problēmas risināšanas. Startēju datoru no Windows XP uzstādīšanas CD, paņēmu Recovery Console – “logi” nekur nav zuduši. Diemžēl ne fixmbr, ne fixboot C: sitāciju nelaboja, un bootcfg /list arī neliecināja par problēmām.

Labi, ka biju iecepis Hiren’s Boot CD. Startēju datoru no tā, ielādēju Mini Windows XP režīmu, un izrādījās, ka sistēmas partīcīja bija kļuvusi neaktīva. Aktivizēju, restartēju – viss kārtībā.

Rezultātā pazaudēju stundu sava laika. Un vēl stulbi, ka nezinu, kā cīnīties pret šādu Windows uzvedību. Līdzīga situācija ir arī Thumbs.db failiem, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja attēliem piekļūst no GNU/Linux. Būtu vismaz tos failus glabājuši centralizēti vienā mapē, nevis pa vienam katrā attēlu mapē.

What a mess!

KDE 4.2 uz openSUSE 11.1

Vakar tika izlaists KDE 4.2, kas pēc izstrādātāju vārdiem ir pirmā trū relīze visiem “KDE 4 ir sūds, pārgāju uz GNOME vai turos joprojām pie KDE 3.5.x” lietotājiem.

No savas puses gribēju padalīties ar pieredzi, atjauninot pēc noklusējuma openSUSE 11.1 esošo KDE 4.1.3 uz 4.2. Tātad, pa punktiem:

  1. uzinstalēju tīru openSUSE 11.1 no KDE 4 Live CD;
  2. nākamais solis bija atjauninājumu uzstādīšana – izmantojot YaST2, norādīju, ka vēlos instalēt jaunākas versijas tām pakotnēm, kas ir jau manā datorā;
  3. pārstartēju datoru un devos uz openSUSE wiki KDE 4 lapu, kur uzklikšķināju uz openSUSE 11.1 KDE 4.2 One Click Install;
  4. YaST2 pievienoja trīs papildu repozitorijus;
  5. tālāk man tika paziņots, ka ir šādi tādi pakotņu konflikti, ko atrisināju, izvēloties vai nu neinstalēt, vai aizvākt konfliktējošo pakotni;
  6. pamanīju, ka YaST2 papildus KDE 4.2 nezināmu iemeslu dēļ ir izdomājis uzstādīt arī kaudzi ar rūķim raksturīgām pakotnēm, taču šo nejēdzību es atrisināju, izvēloties neinstalēt gnome-desktop, kas automātiski arī aizvāca pārējās atkarīgās pakotnes;
  7. pēc uzstādīšanas procesa pārstartēju datoru un pamanīju, ka uz darbvirsmas nestrādā konteksta izvēlne. Atrisināju, nodzēšot lietotāja KDE 4 iestatījumu direktoriju (pēc noklusējuma ~/.kde4) un par jaunu piesakoties sistēmā;
  8. papildus var arī aizvākt Amarok un digiKam KDE 3 versijas un uzstādīt to KDE 4 versijas (digiKam gan vēl ir Beta/RC stadijā).

Nokia licencēs Qt arī ar LGPL

Wow, šis ir masīvi. Sākot ar 4.5 versiju (nākamā dot relīze), papildus jau komerciālajai licencei un GPL 3.0, Qt būs pieejama arī ar LGPL 2.1 licenci.

Ko tas nozīmē? Ja paskatāmies senā pagātnē, viens no GTK+ un GNOME rašanās iemesliem bija Qt licence – tā konfliktēja ar citām atvērtā koda licencēm, tajā skaitā ar GPL. Vēlāk Trolltech gan pamainīja licencēšanas modeli – proprietary programmatūras izstrādātājiem Qt nācās pirkt, bet atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes mērķiem Qt bija pieejama ar GPL licenci.

Atvērtā pirmkoda komūnā joprojām ir mīti un konfliktējoši uzskati par Qt licenci. Liela daļa aizvien domā, ka Qt nav brīva programmatūra. Citi pārmet, ka pašreizējais duālais licencēšanas modelis ir neefektīvs – tā vietā, lai proprietary programmatūras izstrādātāji no Nokia pirktu Qt licenci, tie izvēlas GTK+, kas ir pieejama ar LGPL licenci, ļaujot bez papildu ieguldījumiem rakstīt slēgta koda programmatūru GNU/Linux platformai. Šādā situācijā ieguvēja ir GNOME – nevar nekādi noliegt, ka ar GTK+ rakstīta programmatūra labāk iederas tieši šajā darbvirsmas vidē.

Personīgi man nebija nekādu iebildumu pret duālo licencēšanas modeli, jo nauda palīdz finansēt tālāku Qt attīstību. Nevar noliegt, ka Qt tehniskā ziņā ir pārāka rīkkopa. Šie naudas līdzekļi nonāk arī KDE projektam – reti kad Trolltech (tagad Nokia sastāvā ietilpstošā Qt Software) nebija dažādu konferenču un kodēšanas sprintu sponsoru sarakstā.

Protams, ideālā pasaulē (kā to redz RMS), visi izmantotu GPL, un programmatūra būtu patiesi brīva, taču pašlaik situācija ne tuvu nav tāda (un diez vai tuvākajā nākotnē kardināli mainīsies). Daudzos gadījumos tīra GPL šodien drīzāk ir kā ierobežojošs, nevis akselerējošs faktors. Lielisks piemērs ir ISV skaits, kas raksta programmatūru KDE un GNOME darbvirsmas vidēm. Man nav precīzu skaitļu, taču es droši varu apgalvot, ka GNOME tas ir ar kārtu lielāks.

Qt ar LGPL licenci nostādīs GNOME un KDE vienādās pozīcijās. Arī daudzu distributīvu izstrādātāji varēs atkal izvērtēt, vai uzsvaru likt uz GNOME, vai tomēr KDE. Šis faktors arī ir svarīgs – GNU/Linux aizvien vairāk tiek pārdots kopā ar jauniem datoriem, un vairums šādu datoru nopirkušo arī izmanto to, kas viņiem ir dots. Lūk, piemērs – ja Dell noslēgs līgumu ar kādu ISV par kādas papildu proprietary utilītas izveidi Ubuntu distributīvam, ko Dell tirgo kopā ar saviem datoriem, diez vai šis ISV rakstīs šo programmu, izmantojot KDE un Qt bibliotēkas, rezultātā sataisot normālu dependency hell.

Un kas viņu zin, varbūt GNOME beidzot tiks pārrakstīta, izmantojot Qt. :P

Atkal par virtualizāciju

Augusta sākumā VMware nolēma bez maksas atdot ESXi hypervisor. Protams, novilku un uz parastas kastes ESXi uzinstalēju, taču nācās vilties, jo mātesplatē integrētais tīkla adapteris nebija VMware HCL. Meklēt citu, atbalstītu kasti negribēju, tāpēc atmetu ar roku.

Tā vietā turpināju bakstīt Microsoft Hyper-V, ko būtībā var uzinstalēt uz jebkuras kastes, kas atbalsta Intel VT (nezinu AMD analogu) un DEP (šīs abas lietas baigi labi var pārbaudīt ar SecurAble), un kam ir pieejami Windows Vista x64 vai Windows Server 2008 x64 draiveri. Pamocījos ar Hyper-V MMC – izrādās, ka nav nemaz tik vienkārši nokonfigurēt, lai no Windows Vista klienta, kas atrodas domēnā, varētu administrēt darba grupā esošu Windows Server 2008 ar Hyper-V lomu.

Neskatoties uz lielo parent partition, kas būtībā ir Windows Server 2008, virtuālās mašīnas strādāja labi – labāk nekā uz manis iepriekš izmantotās Windows Server 2003 + Virtual Server 2005 R2 vai VMware Server kombinācijas.

Septembra beigās aizgāju uz Microsoft Latvia Partneru konferenci. Šogad Microsoft bija īpaši pacenties – ne tikai pateicās, cik mēs visi esam labi strādājuši, bet dienas gaitā piedāvāja arī dažādus interesantus seminārus. Tad lūk, viens no semināriem bija par Hyper-V, ko vadīja Daniel Van Soest – IT Pro Evangelist (lai ko tas arī nozīmētu) no Nīderlandes. Atmiņā iespiedās tas, ka šis čalis, atšķirībā no pārējiem prezentētājiem, bija džinsos un DC Shoes, un SCSI izrunāja kā “skušī”. Bija interesanti paklausīties par Microsoft un VMware pieeju virtualizācijas risinājumiem, dabā redzēju arī izstrādes stadijā esošo System Center Virtual Machine Manager 2008, taču visinteresantākais jaunums man šķita Hyper-V Server 2008 – tolaik tuvākajās nedēļās iznākošais bezmaksas hypervisor no Microsoft.

Tieši tā arī bija – pēc pāris nedēļām no novilku un uzinstalēju Hyper-V Server 2008. Produkts būtībā ir Windows Server 2008 Server Core režīmā ar Hyper-V lomu un nelieliem pielāgojumiem. Pirmajā brīdī pat radās doma, vai atradīsies censoņi, kas šo “bezmaksas Windows” pataisīs par lietojamu klienta operētājsistēmu, piemēram, ar LiteStep čaulu. Ja ir vēlme palasīt VMware domas par šo produktu, dodamies šurp. Lietošanas gaitā atklājās vēl viens mīnuss, kas gan attiecas uz Hyper-V kopumā – menedžmenta MMC snap-in ir pieejams tikai Windows Vista un Windows Server 2008 platformām. Neticu, ka Windows XP ir tik nevarīgs, lai nespētu administrēt Hyper-V. Drīzāk kārtējais Microsoft mēģinājums iesmērēt Vistu.

Pie viena izmēģināju arī SCVMM 2008 Beta, taču šis produkts man likās baigi nestabils – centieni darīt kaut ko vairāk par programmas atvēršanu ar laiku rezultējās kļūdās. Sapratu, ka labāk pagaidīt līdz RTM.

Microsoft arī cītīgi strādā arī pie Hyper-V popularizēšanas – vienā brīdī saņēmu arī Microsoft TechNet Flash e-pastu, kurā tika piedāvāti bezmaksas sagatavošanās kursi tiešsaistē un atlaide 70-652 eksāmenam. Protams, piereģistrējos.

Ko es gribēju teikt? Kā redzams, Microsoft visu šo laiku arī nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši. Jau tagad ir pieejamas Windows Server 2008 R2 un Hyper-V Server 2008 R2 betas ar jaunām iespējām (kaut vai Live Migration), kas rada vēl sīvāku konkurenci VMware un plašākas izvēles gala lietotājam. Būs joprojām interesanti.

flickr

www.flickr.com

last.fm