*MeNot

Uzrakstīšu par diviem servisiem, ko itin bieži izmantoju, darbojoties Internetā. Iespējams, kādam atklāšu Ameriku, citam apstiprināšu, ka Amerika nekur nav pazudusi.

Pirmais ir BugMeNot – publiska autentifikācijas informācijas datu bāze ļoti daudzām tīmekļa vietnēm, kas prasa bezmaksas reģistrēšanos, lai kaut ko lasītu tālāk, lejupielādētu, komentētu, izdrukātu utt. Visefektīvāk izmantojams kopā ar Mozilla Firefox spraudni.

BugMeNot datu bāzi var papildināt ikviens. Teiksim, ja tev ir kaut kāds anonīms loginiem445@gmail.com e-pasts, kas paredzēts tikai reģistrēšanās nolūkiem dažādās tīmekļa vietnēs, bet ne privātai korespondencei, apsver iespēju padalīties uz šo e-pastu reģistrētā, anonīmā autentifikācijas informācijā arī ar citiem.

BugMeNot gan ir viens mīnuss. Daļa tīmekļa vietņu (it sevišķi forumu) administratoru ir piefiksējuši, ka ar vienu autentifikācijas informāciju notiek pieteikšanās no visas pasaules, kas nebūt nav normāla parādība, tāpēc maigākajā gadījumā nobloķēts būs tikai attiecīgais lietotāja vārda un paroles pāris, sliktākajā gadījumā var dabūt banu tavai IP adresei.

Otrais serviss ir RetailMeNot – kuponu datu bāze kaudzei tiešsaistes veikalu. Ja iepērkoties pirms maksājuma veikšanas tiek piedāvāts saņemt atlaidi, ievadot “slepenu” kodu, ir vērts iegriezties RetailMeNot, lai tādu piemeklētu. Arī šo datu bāzi ikviens var papildināt ar saviem kuponiem, turklāt pēc kupona izmantošanas RetailMeNot tīmekļa vietnē ir vērts arī atstāt atsauci, vai kods ir nostrādājis, vai nē, attiecīgi nobalsojot. Šim servisam arī ir Mozilla Firefox spraudnis.

Ko dara konkurence virtualizācijas tirgū

It kā jau 2006. gads nebija pietiekami pilns ar dažādiem straujiem pavērsieniem, kad VMware bez maksas atdeva Server 1.0 un Microsoft savus Virtual PC 2004 un Virtual Server 2005 R2 Enterprise Edition, turklāt arī šo produktu turpmākās versijas bija par pliku velti.

Šobrīd ir 2008. gads, un VMware bez maksas atdod savu ESXi 3.5 bare metal hypervisor. Protams, visi šī virtualizācijas risinājuma papildu servisi ir par maksu, taču tās lietas, kas dod iespēju viena dzelža ietveros darbināt vairākas virtuālās mašīnas, ir par velti.

Viena lieta ir skaidra – prasīt 500 USD par šādu risinājumu laikos, kad arvien straujākus apgriezienus uzņem Xen un KVM, kā arī Microsoft ar savu Hyper-V, nav prāta darbs. Drīzāk jautājums ir par to, ko tad īsti VMware saskata par savu sīvāko sāncensi?

Pamēģināju Microsoft Hyper-V – šim risinājumam apakšā tomēr ir jāgriežas Microsoft Windows Server 2008 x64 vai nu grafiskajā, vai konsoles režīmā, kas manā skatījumā ir diezgan liels footprint. Uzkopēju ar Microsoft Virtual PC 2007 veidotas virtuālas mašīnas cieto disku, uztaisīju jaunu virtuālo mašīnu, kas izmanto šo cieto disku, palaidu – strādāja. Nākamais solis būtu pamēģināt Microsoft System Center Virtual Machine Manager 2008 betu ar jau vairākām Hyper-V instancēm. Šis dokuments zīmē ļoti rožainu bildi, redzēsim, kā būs praksē.