Plāns par GNU/Linux instalēšanu uz portatīvā datora man bija jau sen. Patiesībā pat pirms tā iegādes gandrīz divus gadus atpakaļ, taču beigās viss iegrozījās tā, ka reāli “uz palikšanu” GNU/Linux es uzinstalēju tikai pāris nedēļas atpakaļ. Iemesls? Vispirms universitāte ar savām Windows only programmām, bet pēc tās – laika gaitā pārpildītais cietais disks.
Vietas trūkuma problēma bija jārisina šā vai tā, tāpēc iepirku Western Digital Passport ārējo cietni ar 160 GiB ietilpību – mazs, darbam izmanto tikai vienu USB portu, un nav nepieciešama papildu barošana.
Pārkopēju svarīgākos datus uz jauno cietni un pārinstalēju datoru, vienu pusi diska vietas atvēlot Windows, bet otru – GNU/Linux. Kuru distributīvu es izvēlējos? Hmm, patiesībā esmu noslēdzis savdabīgu distro whore gājienu – kad vēl biju n00bs GNU/Linux lauciņā, vispirms bakstīju Mandrake Linux, Red Hat Linux un SuSE Linux distributīvus, jo tie bija ļoti vienkārši uzstādāmi un lietojami. Ar laiku rokas iztaisnojās un es kļuvu par die hard Slackware fanu. Pēc tam es sāku strādāt… 
Protams, ka kopš tā brīža vairs nevarēju stundām jāties, meklējot risinājumus visādiem sīkumiem, jo vienkārši tam neatlika jau tā ierobežotā brīvā laika. Sanāk, ka biju atgriezies turpat, kur biju sākumā – pie galddatoram izstrādatajiem distributīviem, tikai citu iemeslu vadīts. Pamanīju, ka šajā laika sprīdī spēlētāji arī ir nedaudz mainījušies – Mandrake tagad ir Mandriva, Red Hat – Fedora, bet SuSE – openSUSE. Klāt ir arī nācis Ubuntu ar visiem saviem atvasinājumiem.
Pēc subjektīvas distributīvu izvērtēšanas nonācu pie secinājuma, ka Kubuntu ir vispiemērotākais manām vajadzībām, jo:
- kā darbvirsmas vidi tas izmanto KDE;
- pēc noklusējuma tas satur tikai absolūti nepieciešamāko standarta programmatūru, ļaujot lietotājam pašam izlemt, ko likt vēl klāt;
- papildu programmatūra vairumā gadījumu ir jau pieejama no oficiāliem un neoficiāliem repozitorijiem (nav jākompilē pašam);
- skaitot kopā arī pārējos Ubuntu paveidus, tam ir liela lietotāju kopiena (problēmu risinājumi ir rokas stiepiena attālumā – meklējam gūglē frāzi “problēma (k)ubuntu”);
- proprietary multivides formātu atbalsta piedabūšana ir relatīvi vienkārša (pateicoties diviem iepriekšējiem punktiem).
Patīkami pārsteidza fakts, ka mans IBM ThinkPad T42 dzelžu ziņā tiek atbalstīts out of the box tādā līmenī, kādu es lietoju ikdienā. Pat skaņas regulēšanas pogas uz displeja procentuāli parāda skaļuma līmeni!
Vārdu sakot, šādi izskatās mana jaunā darbvirsma:
Nākamreiz uzrakstīšu, kā pie tādas tikt.
