aprīlis, 2007 mēneša arhīvs

Tomato

Izskatās, ka HyperWRT Thibor izstrāde senākajiem Linksys bezvadu maršrutētāju modeļiem (tajā skaitā manam WRT54G) jau gandrīz gadu ir apstājusies, tāpēc izdomāju, ka jāpamet kuģis un jāpāriet uz kaut ko citu. Pēdējā laikā straujus apgriezienus uzņem firmware ar ļoti interesantu nosaukumu – Tomato. Izrādās, ka tās izstrādātājs ir tas pats cilvēks, kura HyperWRT +Tofu es sākotnēji lietoju arī savā maršrutētājā, līdz viņš arī pārstāja savas aktivitātes un viņa kods tika integrēts HyperWRT Thibor.

OK, pietiks vēstures. Novilku Tomato, uzstādīju to savā maršrutētājā, pēc restartēšanās nu jau jaunajā Tomato firmware iztīrīju NVRAM, kas ir obligāta lieta, ja notiek pāreja no vienas firmware uz citu, pretējā gadījumā draud neprognozējamas problēmas. Protams, NVRAM iztīrīšana nozīmē arī konfigurācijas pazaudēšanu, līdz ar to nācās visu par jaunu salikt savās vietās, kas patiesībā nav nemaz tik slikti, jo reizē var arī iepazīt jauno maršrutētāja administrēšanas saskarni.

Starp citu, administrēšanas saskarne ir norealizēta ar AJAX, un, veicot dažādas izmaiņas konfigurācijā, maršrutētājs nav jāpārstartē tik bieži, cik tas bija jādara, lietojot HyperWRT Thibor. Vēl man iepatikās SVG trafika plūsmas grafiki. Obligātais ekrānšāviņš:

Tomato

Perks

Man gan ir labi klienti – viens sadāvina kaudzi čipsu, otrs vakcinē pret ērču encefalītu un hepatītu B. :)

Placebo

Nav jau tas Latvijas tīmeklis tik milzīgs, lai Biļešu Serviss nevarētu nodrošināties ar adekvātu serveru jaudu un pietiekamu platu Interneta pieslēgumu. Šorīt burtiski uzreiz pēc plkst. 10:00, kad sākās ieejas biļešu tirdzniecība uz Placebo koncertu, Biļešu Serviss kapitulēja netīša DoS uzbrukuma priekšā, ko izraisīja neviens cits, kā paši biļešu gribētāji. Pagāja aptuveni 25 minūtes, līdz atkal atjaunojās Biļešu Servisa darbība. Dīvaini, bet visas studentu biļetes līdz tam mirklim jau bija pārdotas (FBI Concert Club biedri pasteigušies?). Vai bija arī kādas biļešu tirdzniecības vietas, kur nebija šādu problēmu? Es biju divos Statoil DUS, un abos nevarēja pieslēgties Biļešu Servisam.

Guns don’t kill people, death kills people

Lieldienu brīvdienu laikā paspēju noskatīties četras filmas: Maikla Mūra Fahrenheit 9/11 un Bowling for Columbine, kā arī ar šo režisoru nesaistītās Alpha Dog un Crash.

Nezinu, kā ir ar citiem, bet, skatoties Fahrenheit 9/11, man galvā visu laiku skanēja System Of A Down dziesma “B.Y.O.B.” – tieši tādēļ, ka sociāli visneaizsargātie un trūcīgākie jaunieši ir misijā Irākā, nevis kongresmeņu bērni. Vienā ziņā jau žēl amerikāņus, ka šiem tādi idioti ir prezidenta administrācijā, bet no otras puses – paši vien tādu prezidentu ievēlēja, turklāt divas reizes. Arī mūsu karavīri ir Irākā, bet vai mums no tā ir kāds labums? Varbūt aizsūtīsim savus karavīrus vēl piecās misijās uz Tuvajiem Austrumiem un tad beidzot dabūsim kāroto bezvīzu režīmu ar ASV? Lai vai kā, bet visvairāk nošokēja, kā šī Homeland Stupidity politika strādā tieši ASV iekšienē – USA PATRIOT Act, viens, uz pusslodzi strādājošs, policists Oregonas štata piekrastes līnijas apsardzei 100 jūdžu garumā, kā arī pastāvīgā pilsoņu iebiedēšana ar terorisma draudiem, kas noved pie citas Maikla Mūra filmas Bowling for Columbine.

Nezināju, ka amerikāņi tā aizraujas ar šaujamieročiem. Labi, arī kanādieši aizraujas ar šaujamieročiem, taču nenogalina viens otru tādos apjomos, kā to dara amerikāņi. Kaut gan pie kā vēl var novest apstākļi, ka ieroči ir viegli pieejami (dod pat dāvanā, atverot kontu bankā), lodes tirgo lielveikalos, un ziņās stāsta par pastāvīgiem draudiem valstij.

Arī Alpha Dog un Crash katra savā ziņā bija labas filmas. Pirmajā visu laiku pavadīja cerība, ka čalīti nenogalinās, bet periodiski atgādinošie Witness #n subtitri, protams, vēstīja par tuvojošos traģēdiju. Bezjēdzīga nāve, turklāt vēl vairāk ir žēl, ka vēl nesenā pagātnē tas tā patiešām ir noticis. Lai gan Babel man likās spēcīgāka filma, arī Crash bija interesanti izspēlētas vienā ziņā svešu, taču savā starpā saistītu cilvēku savstarpējās attiecības, ko caurvija stereotipi par rasu piederību un pārsteidzīgi lēmumi.

Windows Live Writer

Izdomāju pamēģināt Microsoft izstrādāto blogu autorēšanas rīku, kas izrādās atbalsta ne tikai Windows Live Spaces, bet arī dažādus citus blogošanas servisus un platformas, ieskaitot arī WordPress. Pasākums gan vēl ir beta versijas stadijā, taču dod labu ieskatu, kas būs sagaidāms beigās.

Palaižot programmu, vispirms ir jāiziet vednis, kurā jānorāda informācija par savu blogu – saite, lietotāja vārds, parole utt. Procesa laikā notiek pieslēgšanās blogam ar mērķi uzzināt dažādu informāciju par blogu (piemēram, nosaukumu), kā arī izveidot lokālu veidni ierakstu priekšskatīšanai. Vedņa beigās bija kopsavilkuma informācija, kas skaidri un gaiši pavēstīja, ka mans blogs ir balstīts uz WordPress.

Windows Live Writer ir iespējams pārslēgties starp četriem dažādiem ierakstu rediģēšanas režīmiem:

  • standarta redaktoru (stils netiek ņemts vērā);
  • WYSIWYG redaktoru (uzreiz redzi, kā ieraksts izskatīsies bloga lasītājiem);
  • priekšskatījumu (OK, šis nav gluži rediģēšanas režīms – bezsaistē var paskatīties, kā ieraksts izskatīsies pēc tā nopublicēšanas);
  • HTML redaktoru (fine-tuning lietām).

Redaktors ir iespējām bagātāks nekā WordPress iebūvētais TinyMCE – šeit var mainīt gan fontus, gan bildītēm pievienot dažādus efektus, taču tas nav nekas tāds, ko nevarētu izdarīt WordPress HTML redaktorā vai attēlu apstrādes programmā pirms to augšupielādēšanas.

Windows Live Writer ieimportēja visas manis definētās ierakstu kategorijas, un, kā izrādās, tas arī labi sadzīvo ar Ultimate Tag Warrior spraudni manā gadījumā vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ tas tomēr nenostrādāja (tagus pievienoju, izmantojot WordPress iebūvēto ierakstu redaktoru).

Ierakstus var saglabāt kā melnrakstus gan lokāli uz datora, gan arī blogā. Windows Live Writer paralēli uz datora saglabātajiem ierakstiem spēj arī pieslēgties blogam un atvērt rediģēšanai jebkuru ierakstu. Ir iespējams nokonfigurēt ieraksta rekvizītus – datumu, komentēšanas iespējas utt.

Protams, ir arī savi trūkumi:

  • katru reizi publicējot ierakstu uz blogu, par jaunu tiek augšupielādēti attēli – es vairākas reizes saglabāju šo ierakstu kā melnrakstu un WordPress attēlu pārlūkā katru reizi man parādījās jauns papildu ekrānšāviņa fails;
  • akūti trūkst attēlu augšupielādes menedžeris;
  • ierakstu nevar dalīt daļās;
  • lai viss skaisti strādātu, nācās izvākt tīmekļa servera autentifikāciju WordPress administrēšanas mapei.

Šis ieraksts, izņemot augšupielādēto lielo ekrānšāviņa attēlu (skat. otro trūkumu), ir uzrakstīts Windows Live Writer. :)

Grūti gan spriest, vai es lietošu Windows Live Writer kā primāro bloga ierakstu redaktoru. Varbūt vēlrēz paskatīšos, kad iznāks pirmā stabilā versija.

[tags]windows live writer, microsoft, wordpress[/tags] (“tagi”, ko pievienoja Windows Live Writer :) )