Sanāca tāds moments, ka piezvanīja čoms un pastāstīja sāpi, ka dators nestrādā – ieslēgties ieslēdzas, bet bildes nav… Teicu, lai ved tik pie manis, un tad gan jau es izlīdzēšu. Pirmo izvilku video karti (Palit Daytona GeForce4 Ti4200) un ieliku vietā no sava datora izņemto (Palit Daytona GeForce3 Ti200) – viss aizgāja. Pilnīgas pārliecības labad ieliku savā datorā arī čoma video karti, protams, nekas nestrādāja. Tā kā to datoru vajadzēja diezgan steidzami dabūt atpakaļ strādājošā stāvoklī, un čoms gribēja, lai strādā arī jaunas spēles, pasūtīju jaunu Club 3D GeForce 7600GS, kas principā tobrīd bija vienīgā AGP video karte ar sakarīgu price/performance.

OK, kompi sataisīju un pārliecinājos, ka viss arī strādā. Tomēr vienu vakaru intereses pēc izdomāju paskatīties, kāda tad īsti vaina bija tai video kartei, jo gluži pilnīgs sprāgonis tā nebija (pie startēšanās kompis nepīkstēja). Tuvāk aplūkojot video karti, pamanīju, ka ir nedaudz uzpūties viens no kondensatoriem, un pašā augšā ir redzams ļoti mikroskopisks caurumiņš, pa kuru ir nedaudz izsprauslājis elektrolīts. Zemāk attēlā ar sarkanu aplīti ir atzīmēts vaininieks (šī gan ir internetā atrasta bilde):

Pārlasījos Badcaps.net forumu, procesa laikā sapratu visas kondensatoru nomaiņas nianses un to, ka video kartē esošie Canicon kondensatori ir pieskaitāmi sūdīgajiem ražojumiem. Rezultātā aizbraucu uz Tevalo veikalu un iegādājos vienu 1000 μF 10 V kondensatoru par Ls 0,12. Bruņojies ar lodāmuru, vakarā ķēros pie pārlodēšanas procesa.

Uzreiz parādījās pirmā problēma – ar manā rīcībā esošo lodāmuru nebija iespējams sakausēt to metālu, ar kuru bija pielodēts oriģinālais kondensators (460 °C temperatūra nebija pietiekama), arī padomju ražojuma lodāmurs nespēja neko padarīt. Nācās ķerties pie alternatīvas – ar knaiblēm nokniebu beigto kondensatoru, un video kartes otrā pusē pie ķepām pielodēju jauno kondensatoru.

Ieliku video karti datorā, uzinstalēju draiveri un kā par brīnumu viss strādāja. Patiesībā līdz pēdējam brīdim nebiju pārliecināts, jo blakus kondensatoram aizdomīgs likās viens cits čips, bet varbūt tas brūnums apakārt čipa kontaktiņiem tā jau bija bijis visu laiku. Varbūtība, ka tas varēja būt iztecējušais elektrolīts, arī bija apšaubāma, jo pats kondensators bija tīrs.

Nākamais solis jau bija stress test – Need for Speed Underground 2. Pabraukāju aptuveni 20 minūtes, līdz viss sāka konkrēti sastingt. Pataustīju video kartes atmiņas čipus (lai cik arī dīvaini, radiatoru tiem nav), bija diezgan sakarsuši. Pēc pāris Reset pogas spiedieniem Windows jau lādējās tikai Safe Mode režīmā. Un tas, kas likās pavisam dīvaini – nomainot video karti atpakaļ uz veco, arī tas pats efekts, turklāt arī lādējoties no otra cietā diska ar citu Windows instalāciju. No rīta tas pats. Nu neko, nobruņojies ar pavisam citu cieto disku, video karti un operatīvo atmiņas moduli, vakarā domāju diagnosticēt vainu. Vēl pēdējo reizi nodomāju pamēģināt, vai problēma nav pazudusi. Atslēdzu tikai lieko cieto disku, pakustināju video karti un operatīvās atmiņas moduļus, un izrādījās, ka problēma ir pazudusi! Laikam dators sabijās no potenciālās inkvizīcijas. Memtest86+ arī nekādas problēmas neuzrādīja. Šobrīd domāju par radiatoru iepirkšanu video kartei.